蜜桃交友

ANDREA TORNIELLI

Trij膩s noda募膩s ir izkl膩st墨ti ceturtaj膩 noda募膩 rodamie apgalvojumi par 鈥渄a啪iem smagiem cilv膿cisk膩s cie艈as p膩rk膩pumiem鈥�. Koment膿jot jauno dokumentu, 啪urn膩lists Andrea Tornielli skaidro, ka tas pal墨dz p膩rvar膿t dihotomiju starp tiem, kuri koncentr膿jas tikai uz dz墨v墨bas aizst膩v墨bu, aizmirstot par citiem atent膩tiem pret cilv膿ka cie艈u un otr膩di, proti, tiem, kuri koncentr膿jas tikai uz nabadz墨go un migrantu aizst膩v墨bu, aizmirstot par to, ka dz墨v墨ba ir j膩aizst膩v no ie艈em拧anas br墨啪a l墨dz t膩s dabiskam norietam.

Pirmaj膩s trij膩s Deklar膩cijas da募膩s tiek piesaukti fundament膩lie principi. 鈥淏azn墨ca, Atkl膩smes gaism膩, nor膩da un absol奴t膩 veid膩 apstiprina鈥� 鈥渙ntolo模isko cilv膿ka personas cie艈u, kas ir rad墨ta p膿c Dieva l墨dz墨bas un ir J膿zus Kristus atpest墨ta,鈥� teikts dokument膩. Taj膩 tiek kritiz膿ti tie, kuri par personu uzskata vien墨gi 鈥渂奴tni, kas sp膿j dom膩t鈥�. Vi艈upr膩t, 鈥減ersonas cie艈a nepiem墨t b膿rnam, kur拧 v膿l nav piedzimis, nedz ar墨 vecam cilv膿kam, kur拧 nav pa拧pietiekams, k膩 ar墨 cilv膿kam ar ment膩lu nesp膿ju鈥�. Bazn墨ca, turpretim, uzsver, ka ikvienas personas cie艈a, b奴dama jau ierakst墨ta taj膩, atrodas 膩rpus jebkuriem apst膩k募iem.

Bez tam, tiek apgalvots, ka 鈥渃ilv膿ka cie艈as j膿dziens da啪reiz tiek izmantots neliet墨gi, lai attaisnotu arvien jaunu ties墨bu patva募墨gu ra拧anos鈥� it k膩 v膿loties garant膿t iesp膿ju izteikt un 墨stenot katru individu膩lu izv膿li, vai subjekt墨vu v膿lmi.鈥�

Deklar膩cij膩, t膩tad, tiek uzskait墨ti 鈥渄a啪i smagi p膩rk膩pumi pret cilv膿ka cie艈u鈥�. Tiek apl奴kota 鈥渘abadz墨bas dr膩ma鈥�, kas ir 鈥渧iena no visliel膩kaj膩m netaisn墨b膩m m奴sdienu pasaul膿鈥�. Seko kar拧, 鈥渢ra模膿dija, kas noliedz cilv膿ka cie艈u鈥� un 鈥渧ienm膿r ir 鈥渃ilv膿ces sak膩ve鈥�, pat tikt膩l, ka 鈥溑�odien ir gr奴ti izmantot gadsimtu gait膩 izveidoju拧os racion膩los krit膿rijus, lai run膩tu par iesp膿jamu 鈥渢aisn墨gu karu鈥濃��.

Turpin膩jum膩 tiek v膿st墨ts par 鈥渕igrantu cie拧an膩m鈥�, kuru 鈥渄z墨v墨ba tiek pak募auta riskam, jo vi艈iem vairs nav l墨dzek募u, lai izveidotu 模imeni, str膩d膩tu, sag膩d膩tu p膩rtiku鈥�. Dokuments kav膿jas ar墨 pie 鈥渃ilv膿ktirdzniec墨bas鈥�, kas pie艈em 鈥渢ra模iskus apm膿rus鈥� un tiek defin膿ta k膩 鈥渘o啪膿lojama aktivit膩te, k膩 kauns m奴su sabiedr墨bai, kas pretend膿 uz civiliz膿tas sabiedr墨bas nosaukumu鈥�. 鈥淧averdzin膩t膩ji un klienti鈥� tiek aicin膩ti izdar墨t nopietnu sirdsapzi艈as izmekl膿拧anu.

T膩d膩 pa拧膩 veid膩 izskan aicin膩jums c墨n墨ties pret t膩d膩m par膩d墨b膩m, k膩 鈥渃ilv膿ka org膩nu un audu tirdzniec墨ba, z膿nu un meite艈u seksu膩l膩 izmanto拧ana, paverdzin膩拧ana darb膩, ieskaitot prostit奴ciju, narkotiku un iero膷u izplat墨拧ana, terorisms un starptautisk膩 orgniz膿t膩 noziedz墨ba鈥�.  Tiek cit膿ta 鈥渟eksu膩l膩 varm膩c墨ba鈥�, kas atst膩j 鈥渄zi募as r膿tas upura sird墨鈥�. Turpin膩jum膩 tiek run膩ts par sievie拧u diskrimin膩ciju un vardarb墨bu pret t膩m, to skait膩, 鈥減iespie拧anu izdar墨t abortu, kas ir v膿rsts gan pret m膩ti, gan b膿rnu, un bie啪i vien ir v墨rie拧u egoisma apmierin膩拧anas sekas鈥�. Tiek apl奴kota ar墨 鈥減olig膩mijas prakse鈥� un nosod墨ts 鈥渇eminic墨ds鈥�, jeb 鈥渟ievie拧u k膩rtas b膿rnu nogalin膩拧ana鈥�.

Sp膿c墨gu nosod墨jumu ir izpeln墨jies aborts. 鈥淪tarp visiem noziegumiem, ko cilv膿ks var paveikt pret dz墨v墨bu, m膩ksl墨gajam abortam piem墨t 墨pa拧墨bas, kas to padara 墨pa拧i smagu un nosod膩mu鈥�, teikts dokument膩. Taj膩 atg膩din膩ts, ka 鈥渋e艈emt膩s dz墨v墨bas aizst膩v墨ba ir cie拧i saist墨ta ar jebkuru citu cilv膿kties墨bu aizst膩v墨bu鈥�.

P膩rliecino拧s 鈥渘膿鈥� tiek teikts ar墨 surog膩tm膩ti拧姆墨bai, 鈥渓墨dz ar kuru, b膿rns, kam ir neizm膿rojama cie艈a, k募奴st vien墨gi par objektu鈥�. T膩 ir prakse, 鈥渒as smagi ievaino sievietes un b膿rna cie艈u鈥� un ir balst墨ta uz m膩tes materi膩l膩s vajadz墨bas apst膩k募u izmanto拧anu. B膿rns vienm膿r ir d膩vana un nekad nav vieno拧an膩s kontrakta objekts鈥�.

Uzskait墨jum膩 tiek cit膿ti ar墨 eitan膩zija un asist膿t膩 pa拧n膩v墨ba, atg膩dinot, ka 鈥渃ie拧anas slimniekam neliek zaud膿t cilv膿k膩 ierakst墨to un neaizskaramo cie艈u, kas tam piem墨t鈥�. Runa ir par paliat墨vo apr奴pi un  izvair墨拧anos no 鈥渏ebk膩da terapeitiska p膩rk膩puma, vai neproporcion膩las iejauk拧an膩s鈥�, nor膩dot, ka 鈥渄z墨v墨ba noz墨m膿 ties墨bas, nevis n膩vi, par to, ka dz墨v墨ba ir j膩pie艈em, nevis j膩valda p膩r to鈥�.  Starp smagajiem p膩rk膩pumiem pret cilv膿ka cie艈u tiek min膿ta ar墨 cilv膿ku ar da啪膩da veida invalidit膩ti 鈥渁tme拧ana鈥�.   

P膿c tam, kad tiek nor膩d墨ts, ka homoseksu膩lu personu priek拧膩 ir j膩izvair膩s no 鈥渏ebk膩das netaisn墨gas diskrimin膩cijas, bet jo 墨pa拧i, no jebk膩das agresijas un vardarb墨bas formas鈥�, un 鈥渒膩 pret cilv膿ka cie艈u v膿rsts鈥� ir j膩uztver fakts, ka da啪膩s viet膩s 拧墨s personas 鈥渢iek apcietin膩tas, sp墨dzin膩tas un tiem tiek at艈emta pat dz墨v墨ba鈥�, dokument膩 tiek kritiz膿ta gendera teorija, 鈥渒as ir 募oti b墨stama, jo t膩 izdz膿拧 at拧姆ir墨bas, visus cen拧oties padar墨t vien膩dus鈥�. Bazn墨ca atg膩dina, ka 鈥渧膿loties atbr墨voties no sevis, k膩 to nosaka gendera teorija鈥� nenoz墨m膿 neko citu, k膩 iekri拧anu izsenis past膩vo拧aj膩 cilv膿ciskas b奴tnes k膩rdin膩jum膩 b奴t k膩 Dievam鈥�. Gendera teorija 鈥渧膿las noliegt liel膩ko iesp膿jamo at拧姆ir墨bu starp dz墨vaj膩m b奴tn膿m, proti, seksu膩lo鈥�.

Negat墨vs spriedums dokument膩 izteikts ar墨 par dzimuma mai艈u, ar墨 tad, ja 鈥渢as nenoz墨m膿 izsl膿gt iesp膿ju, ka cilv膿ks ar 模enit膩liju anom膩lij膩m, kas ir saskat膩mas jau kop拧 dzim拧anas, vai kas att墨st膩s v膿l膩k, var izv膿l膿ties sa艈emt medic墨nisku pal墨dz墨bu ar m膿r姆i nov膿rst 拧墨s anom膩lijas鈥�.

Uzskait墨juma nosl膿gum膩 tiek run膩ts par 鈥渄igit膩lo vardarb墨bu鈥� un cit膿tas 鈥渏aun膩s vardarb墨bas formas,    kas tiek izplat墨tas caur soci膩lajiem medijiem, piem膿ram, 鈥渕obings 姆ibern膿tiskaj膩 telp膩鈥�, vai 鈥減ornogr膩fijas un cilv膿ku seksu膩l膩s izmanto拧anas m膿r姆iem paredz膿ta satura izplat墨拧ana, k膩 ar墨 ievilin膩拧ana azartsp膿l膿s鈥�. Deklar膩cija 鈥淒ignitas infinita鈥� nosl膿dzas, aicinot respekt膿t cilv膿ka personas cie艈u, neraugoties uz jebk膩diem apst膩k募iem, centr膩 liekot tiek拧anos p膿c kop膿j膩 labuma.

Tulkoja un public膿拧anai sagatavoja Inese 艩teinerte