蜜桃交友

Salvatore 膶ernucio - Vatik膩ns

 鈥淒ilexit nos鈥� b奴s ceturt膩 Horhes Mario Bergoljo enciklika. P膩vests to public膿 vien膩 no dramatisk膩kajiem cilv膿ces br墨啪iem, kad pasaul膿 plos膩s kari, soci膩l膩 un ekonomisk膩 nel墨dzsvarot墨ba, neapturams pat膿ri艈拧 un past膩v risks, ka jaun膩s tehnolo模ijas var izpost墨t jau pa拧u cilv膿ka dabu. Ar enciklikas 鈥淒ilexit nos鈥� (tulkojum膩: 鈥淰i艈拧 m奴s ir m墨l膿jis鈥�) starpniec墨bu Sv膿tais t膿vs aicina m奴sdienu pasauli main墨t skat墨jumu, perspekt墨vu, m膿r姆us un atg奴t to, kas ir vissvar墨g膩kais un visvajadz墨g膩kais, proti, sirdi.

Enciklikas apak拧virsraksts saucas: 鈥淓nciklisk膩 v膿stule par J膿zus Kristus Sirds cilv膿cisko un dievi拧姆o m墨lest墨bu鈥�. J奴nija m膿nes墨, ko Bazn墨ca tradicion膩li velt墨 J膿zus Vissv膿t膩s Sirds godin膩拧anai, atkl膩jot tic墨gajiem, ka ruden墨 izn膩ks enciklika, p膩vests izteica v膿l膿拧anos, lai dokumenta teksts pal墨dz膿tu p膩rdom膩t par 鈥淜unga m墨lest墨bas aspektiem, kas var膿tu apgaismot eklezi膩l膩s atjaunotnes ce募u, k膩 ar墨, lai teiktu kaut ko noz墨m墨gu pasaulei, kas, 拧姆iet, ir pazaud膿jusi sirdi鈥�.   Francisks paskaidroja, ka enciklik膩 b奴s sav膩ktas 鈥渧膿rt墨gas p膩rdomas no iepriek拧膿jiem ma模isteri膩lajiem tekstiem, k膩 ar墨 no sen膩s Sv膿to Rakstu v膿stures, lai m奴sdienu Bazn墨cai pied膩v膩tu 拧o gar墨ga skaistuma pilno kultu.鈥�

Enciklika tiek public膿ta laik膩, kad no 2023. gada 27. decembra l墨dz 2025. gada 27. j奴nijam tiek svin膿ta 350 gadu jubileja, kop拧 J膿zus Sv膿t膩s Sirds pirm膩s par膩d墨拧an膩s sv膿tajai Margaritai Marijai Alakokai 1673. gad膩. Pirms trim ar pusi gadsimtiem, 27. decembr墨, J膿zus par膩d墨j膩s 26 gadus jaunai fran膷u klosterm膩sai, lai uztic膿tu vi艈ai iz拧姆iro拧o misiju izplat墨t pasaul膿 J膿zus m墨lest墨bu uz cilv膿kiem, jo 墨pa拧i gr膿ciniekiem. V墨zijas Paralemonj膩las kloster墨 Burgundij膩 turpin膩j膩s 17 gadu garum膩 ar J膿zus Sirdi tron墨, ko apvija uguns liesmas un 膿rk拧姆u kronis, kas simboliz膿ja r膿tas, ko taj膩 cirtu拧i cilv膿ku gr膿ki. Kristus jaut膩ja m膩sai Margaritai, lai piektdiena p膿c Vi艈a Miesas un Asi艈u sv膿tkiem, t膩tad 8 dienas v膿l膩k, tiktu velt墨ta Vi艈a Sv膿t膩s Sirds sv膿tku svin膿拧anai. Reli模iskajai 拧墨 misija nebija viegla, jo to apgr奴tin膩ja p膩r膿jo klosterm膩su un klostera vad墨bas nesapratne. Ta膷u sv膿t膩 Margarita Marija Alakoka nezaud膿ja drosmi. Visu savu dz墨vi vi艈a velt墨ja tam, lai pasaule iepaz墨tu Kristus m墨lest墨bu.

Var teikt, ka J膿zus Sv膿t膩s Sirds sv膿tki rad膩s tie拧i uz Apgaism墨bas laikmeta sliek拧艈a. K膩 啪urn膩l膩 鈥淟a Civiltà Cattolica鈥� ir atz墨m膿jis emerit膿tais patristikas profesors, jezu墨tu t膿vs Enriko Kataneo, 鈥淜ristus Sirds gar墨gums bija l墨dzeklis pret izplat墨to racion膩listisko mentalit膩ti, kura vairoja ateistisko un entiklerik膩lo kult奴ru鈥�. Ap 拧o godin膩拧anu izrais墨j膩s s墨vas debates, ar墨 pa拧as Bazn墨cas iek拧ien膿. T膩s turpin膩j膩s l墨dz 1856. gadam, kad p膩vests Pijs IX nol膿ma izplat墨t J膿zus Sv膿t膩s Sirds sv膿tkus vis膩 univers膩laj膩 Bazn墨c膩. T膩tad, XIX gadsimt膩 kults guva 募oti strauju izplat墨bu ar J膿zus Sirdij velt墨tu v墨rie拧u un sievie拧u kongreg膩ciju, universit膩ro instit奴ciju, oratoriju, kapelu ra拧anos un konsakr膩cijas aktiem.

1956. gad膩, br墨d墨, kas J膿zus Sirds godin膩拧ana p膩rdz墨voja kr墨zi, tapa p膩vesta Pija XII enciklika 鈥淗aurietis aquas鈥�. L墨dz ar to, p膩vests v膿l膿j膩s atdz墨vin膩t kultu un aicin膩t Bazn墨cu lab膩k saprast un 墨stenot da啪膩das godin膩拧anas formas, kas ir 鈥渕aksim膩li noder墨gas鈥� Bazn墨cas vajadz墨b膩m un kalpo par 鈥減est墨拧anas z墨mogu鈥� m奴sdienu pasaulei. Apritot 50 gadiem, kop拧 鈥淗aurietis aquas鈥� izn膩k拧anas, p膩vests Benedikts XVI sav膩 v膿stul膿 uzsv膿ra: 鈥溑爄s Dieva m墨lest墨bas uz mums nosl膿pums nesast膩da tikai J膿zus Sirds kulta un godin膩拧anas saturu: t膩d膩 pa拧膩 veid膩 tas ir katra 墨sta gar墨guma un krist墨g膩s godbij墨bas saturs. T膩p膿c ir svar墨gi atz墨m膿t, ka 拧墨s godin膩拧anas pamats ir tikpat sens k膩 pati kristiet墨ba鈥�.

P膩vests Francisks vienm膿r ir izr膩d墨jis dzi募u saikni ar J膿zus Sv膿to Sirdi, savienojot to jau ar pa拧u priesterisko misiju. 2016. gad膩 Priesteru Jubilejas nosl膿gums notika tie拧i J膿zus Sv膿t膩s Sirds sv膿tkos. Sv膿t膩s Mises hom墨lij膩 p膩vests aicin膩ja priesterus, kuri no visas pasaules bija ieradu拧ies Rom膩, savu sirdi, t膩pat k膩 to dar墨ja Labais Gans, piev膿rst pazudu拧ajai avij, tam, kur拧 atrodas vist膩l膩k, p膩rb墨dot sirds epicentru 膩rpus sevis. Jubilejas ietvaros, pirmaj膩 medit膩cij膩 par 啪膿lsird墨bu, p膩vests ieteica b墨skapiem un priesteriem p膩rlas墨t encikliku 鈥淗aurietis aquas鈥�, jo 鈥淜ristus Sirds ir 啪膿lsird墨bas sirds. 沤膿lsird墨bai ir rakstur墨gi tas, ka t膩 nosm膿r膿 rokas, pieskaras, 姆eras pie darba, v膿las saist墨ties ar citu 鈥� darbojas cita lab膩, dzied膿 vi艈a ievainojumu鈥�.

K膩 jau teikts, enciklika 鈥淒ilexit nos鈥� ir p膩vesta Franciska ceturt膩 enciklika. Pirm膩, 鈥淟umen fidei鈥�, tika public膿ta 2013. gada 29. j奴nij膩 un k膩 vi艈拧 pats izteic膩s, uzrakst墨ta 鈥渁r 膷etr膩m鈥� rok膩m kop膩 ar Benediktu XVI; otr膩 enciklika 鈥淟audato si鈥� par vides kr墨zi un nepiecie拧am墨bu r奴p膿ties par rad墨to izn膩ca 2015. gada 24. maij膩; tre拧膩 enciklika 鈥淔ratelli tutti鈥� par br膩l墨gumu un soci膩lo draudz墨bu fragment膿taj膩 pasaul膿 pie las墨t膩jiem non膩ca 2020. gada 3. oktobr墨.

Encikliku 鈥淒ilexit nos鈥� 24.oktobr墨 Vatik膩na Preses z膩l膿 prezent膿s Kjeti-Vasto arhib墨skaps, teologs Bruno Forte un Eva艈模膿lija m膩cek募u kongreg膩cijas 模ener膩latbild墨g膩, m膩sa Antonella Frakkaro.

Tekstu tulkoja un public膿拧anai sagatavoja Inese 艩teinerte