蜜桃交友

Salvatore 膶ernucio - Vatik膩ns

Apspriesto tematu kl膩st膩 墨pa拧u iev膿r墨bu izpeln墨j膩s sievie拧u loma, par kuru p膩vests vair膩kk膩rt run膩ja ar墨 ce募ojuma laik膩 pa Luksemburgu un Be募模iju. Francisks atg膩din膩ja, ka vair膩k膩m sieviet膿m ir uztic膿ti augsti amati Vatik膩na instit奴cij膩s un cit膿ja Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leijenas teikto k膩d膩 tik拧an膩s reiz膿, kad p膩vests pajaut膩jis par to, k膩 vi艈ai izdodas tikt gal膩 ar probl膿m膩m. Fon der Leijenas atbilde skan膿jusi: 鈥淒aru t膩, k膩 dara visas m膩tes鈥�. 鈥淰i艈as atbilde man lika daudz par ko aizdom膩ties,鈥� sarun膩 ar jezu墨tiem teica p膩vests.

 鈥淏azn墨ca ir sieviete鈥�, turpin膩ja Francisks, 鈥渞edzu sievieti harizmu daudzveid墨b膩 un sarunu par sievietes lomu Bazn墨c膩 nev膿los ierobe啪ot ar kalpojuma tematu鈥�. 鈥淰is膩 visum膩 mashilisms un feminisms ir tirgus lo模ika,鈥� piebilda p膩vests. Vi艈拧 past膩st墨ja, ka p膿d膿j膩 laik膩 aizvien vair膩k cen拧as iesaist墨t sievietes darb膩 Vatik膩n膩, uzticot t膩m aizvien augst膩kus amatus. 鈥淟墨dz ar to main膩s daudzas lietas un to var redz膿t un just,鈥� teica Vatik膩na valsts galva.

Sarun膩s ar jezu墨tiem neizpalika ar墨 migr膩cijas tematika. P膩vests k膩rt膿jo reizi atk膩rtoja 膷etrus darb墨bas v膩rdus, raksturojot to, k膩 ir j膩izturas pret migrantiem, proti: pie艈emt, pavad墨t, veicin膩t cie艈u, integr膿t. Ja t膩 pietr奴kst, Francisks br墨din膩ja, ka var rasties 鈥渘opietnas probl膿mas鈥�. 鈥淢igrantam, kur拧 nav integr膿ts, tas labi nebeidzas un labi nebeidzas ar墨 sabiedr墨bai, kur膩 vi艈拧 atrodas,鈥� teica p膩vests. 艩aj膩 sakar膩 vi艈拧 atg膩din膩ja par divu teroristu sar墨koto atent膩tu Be募模ij膩, Zaventem lidost膩, kas pras墨ja 16 cilv膿ku dz墨v墨bas. 鈥溑犇� tra模膿dija ir ar墨 integr膩cijas tr奴kuma auglis鈥�, t膩p膿c Sv膿tais t膿vs aicin膩ja Bazn墨cu nopietni iztur膿ties pret darbu ar migrantiem.

Migr膩cijas jaut膩jumu p膩vests savienoja ar Eiropas noveco拧an膩s procesu. Tai 鈥渋r nepiecie拧ami migranti, lai atjaunotos dz墨v墨ba,鈥� vi艈拧 sac墨ja, piebilstot, ka 鈥渢as jau k募奴st par izdz墨vo拧anas jaut膩jumu鈥�.

 鈥淣e tikai maz b膿rnu, bet ar墨 maz paaicin膩jumu,鈥� t膩l膩k att墨stot k膩da jezu墨ta aizs膩kto tematu, nor膩d墨ja Francisks. Uz jaut膩jumu 鈥淜膩 vi艈拧 redz draud啪u n膩kotni bez priesteriem鈥�, Sv膿tais t膿vs atbild膿ja, ka 鈥渒opiena ir svar墨g膩ka par priesteri鈥� un, ka 鈥減riesteris ir kopienas kalps鈥�. P膩vests piemin膿ja reli模isko m膩su piem膿ru Peru, kuras spredi姆o un krist墨 situ膩cij膩s, kur膩s nav priestera.

Run膩jot par jezu墨tu misiju Eiropas sekulariz膿taj膩s zem膿s, kur膩m pieder ar墨 Be募模ija un Luksemburga, Horhe Mario Bergoljo aicin膩ja savus l墨dzbr膩募us orden墨 nebaid墨ties, bet smelties divk膩r拧u drosmi 鈥� drosmi mekl膿t Dievu l奴g拧an膩 un drosmi iet l墨dz 鈥渮emes mal膩m鈥�. K膩 skolot膩jus 拧aj膩 zi艈膩 p膩vests piemin膿ja t膿vus Mateo Ri膷i un Roberto De Nobili, k膩 ar墨 citus iev膿rojamus mision膩rus, kuri 鈥渁r savu drosm墨go r墨c墨bu ir nobaid墨ju拧i da啪us Bazn墨cas v墨rus鈥�, ta膷u 鈥渋ez墨m膿ju拧i inkultur膩cijas robe啪as鈥�. 艩墨s 鈥渞obe啪as鈥� Francisks aicin膩ja mekl膿t iz拧姆iro拧anas proces膩, kas ir iesp膿jams l奴dzoties. Jezu墨ta l奴g拧ana att墨st膩s smag膩s 鈥渓imita鈥� situ膩cij膩s. P膩vests apliecin膩ja, ka risk膿t ir skaista lieta, kas piem墨t jezu墨tu gar墨gumam.

Sarun膩 ar J膿zus Sadraudz墨bas locek募iem tika skartas ar墨 鈥減ag膩nisma formas鈥�. 鈥淣av vajadz墨ga pag膩nu dieva statuja, lai run膩tu par pag膩nismu. Jau pati vide, gaiss, ko elpojam, ir pag膩nu dievs鈥� teica Francisks, aicinot 鈥渟predi姆ot 拧ai kult奴rai ar savu liec墨bu, kalpojumu un tic墨bu鈥�. Skan膿ja piebilde, ka 鈥渘o iek拧ienes tas ir j膩dara ar l奴g拧anu鈥�. Kalpojumu augl墨gu dara dialogs, bet dialogu bie啪i aiz拧姆膿rso 鈥渟p膿c墨gs klerik膩lisms鈥�. Tur, kur ir klerik膩lisms, nav kalpo拧anas. 鈥淟奴dzu, nekad nejauciet eva艈模eliz膩ciju ar prozel墨tismu,鈥� aicin膩ja p膩vests.

Sarun膩 ar jezu墨tiem tika skarts ar墨 鈥渋ntelektu膩l膩 apustul膩ta鈥� temats. Intelektu膩lais apustul膩ts ir da募a no jezu墨tu paaicin膩juma, jo vi艈i ir kl膩teso拧i akad膿miskaj膩 pasaul膿, p膿tniec墨bas darb膩 un masu komunik膩cij膩. P膩vests atg膩din膩ja, ka tad, kad J膿zus Sadraudz墨bas 模ener膩lkongreg膩cij膩s izskan aicin膩jums iek募auties taut膩 un v膿stur膿, nenoz墨m膿 鈥渢ais墨t karnev膩lu鈥�, bet iek募auties ar墨 鈥渋nstitucion膩l膩kos鈥� kontekstos ar zin膩mu 鈥渟tingr墨bu鈥� 拧墨 v膩rda lab膩kaj膩 noz墨m膿.

Starp jezu墨tu uzdotajiem jaut膩jumiem bija ar墨 鈥渟inodalit膩te鈥�, Sinode, kas 拧obr墨d norisin膩s Vatik膩n膩. 鈥淪inodalit膩te nepadodas viegli, da啪reiz t膩p膿c, ka autorit膩tes trauc膿 izpausties dialogam,鈥� ar sar奴gtin膩jumu atz墨m膿ja p膩vests. 鈥淧r膩vests var pie艈emt l膿mumus viens pats, bet var pie艈emt ar墨 kop膩 ar savu padomi. T膩pat ar墨 b墨skaps un p膩vests,鈥� sac墨ja Francisks.

Tik拧an膩s nosl膿gum膩 Sv膿tais t膿vs apliecin膩ja, ka ir uzs膩kta t膿va Pedro Arupes beatifik膩cijas lieta. Sp膩艈u taut墨bas jezu墨tam, kur拧 J膿zus Sadraudz墨bu vad墨ja laik膩 no 1965. l墨dz 1983. gadam, 拧obr墨d ir Dieva kalpa statuss. K膩 paskaidroja p膩vests, beatifik膩cijas process kav膿jas t膩p膿c, ka ir nepiecie拧ams izp膿t墨t vi艈a daudzos rakstus un tas prasa laiku. Kas attiecas uz cita jezu墨ta Anr墨 de Lubaka beatifik膩cijas procesu, p膩vests atzin膩s, ka vi艈am nav zin膩ms, vai tas ir uzs膩kts. Taj膩 pa拧膩 laik膩 Francisks atkl膩ja, ka Sv膿t膩s Mises laik膩 Brisel膿 vi艈拧 publiski gatavojas pazi艈ot par Be募模ijas kara募a Baldov墨na beatifik膩cijas procesa uzs膩k拧anu.

Public膿拧anai latvie拧u valod膩 sagatavoja Inese 艩teinerte