蜜桃交友

Fran膷eska Merlo - Vatik膩ns

1945. gada 6. august膩 amerik膩艈u lidma拧墨na B-29 nometa atombumbu ar nosaukumu 鈥淟ittle Boy鈥� uz Mihiko Kono dzimto pils膿tu Hirosimu. Bija pulksten 8.15 no r墨ta. Mihiko kop膩 ar saviem vec膩kiem taj膩 br墨d墨 atrad膩s Hirosimas stacij膩. Mamma mazo meiteni bija noguld墨jusi uz soli艈a, lai nomain墨tu auti艈us. Taj膩 mirkl墨 tikai 2 kilometru att膩lum膩 spr膩ga atombumba un boj膩 g膩ja 80 t奴ksto拧i cilv膿ku. Eksplozijas karstums sasniedza staciju. Mihiko vec膩ki guva smagus apdegumus, bet 4 m膿ne拧us veco b膿rnu aizsarg膩ja soli艈a atzveltne un meitene palika neskarta. Pusotru kilometru uz dienvidiem taj膩 br墨d墨 boj膩 g膩ja vect膿vs, bet vecm膩mi艈a palika atraitne.

T膩 k膩 Mihiko bija pavisam mazi艈a, vi艈a atombumbas spr膩dzienu neatceras, ta膷u labi zina, ko tas noz墨m膿 izdz墨voju拧ajiem. Izaugusi, vi艈a visu m奴啪u velt墨, lai izplat墨tu miera v膿sti jaunaj膩m paaudz膿m. Vi艈as balss ir cie拧膩 saska艈膩 ar p膩vestu balsi, taj膩 skait膩 Franciska teikto, kur拧 pirms pieciem gadiem apmekl膿ja Hirosimu un Nagasaki. Sekojot sv膿t膩 J膩艈a P膩vila II p膿d膩s, kur拧 拧aj膩s viet膩s pabija 1989. gad膩, Francisks 2019. gada 24. novembr墨 apst膩j膩s pie Hirosimas Miera memori膩la, kur teica uzrunu, uzsverot, ka 鈥渁tomener模ijas izmanto拧ana kara nol奴kos 拧odien, vair膩k nek膩 jebkad agr膩k, ir noziegums ne tikai pret cilv膿ku cie艈u, bet ar墨 pret m奴su kop膿j膩 nama n膩kotni. Atomener模ijas izmanto拧ana kara m膿r姆iem ir amor膩la, t膩pat k膩 amor膩li ir uzglab膩t atomiero膷us.鈥� 鈥淢膿s par to tiksim ties膩ti,鈥� piebilda p膩vests.

Kono kundze uzskata, ka ikviena ietekm墨ga l墨dera balsij ir j膩b奴t miera un cer墨bas balsij. 鈥溑爋br墨d cilv膿ki vair膩k ir s膩ku拧i apzin膩ties to, kas noticis, vi艈i apzin膩s atombumbas briesmas,鈥� atz墨m膿 jap膩艈u sieviete intervij膩 Vatik膩na Radio. Vi艈a ir ieradusies It膩lij膩, lai piedal墨tos 鈥淭onalestate Starptautiskaj膩 vasaras universit膩t膿鈥� 鈥� kult奴ras iniciat墨v膩, kas kop拧 2000. gada ik gadus tiek r墨kota, lai run膩tu par m奴sdienu globaliz膿taj膩 pasaul膿 dz墨vojo拧膩 cilv膿ka vajadz墨b膩m un ilg膩m.

Uzturoties Jap膩n膩, pavests Francisks apmekl膿ja Hirosimas Miera muzeju. Tas ir atkl膩ts 1955. gad膩, desmit gadus p膿c atombumbu spr膩dziena. Mihiko 拧eit darbojas k膩 br墨vpr膩t墨g膩, ta膷u vi艈ai bija vajadz墨gi 膷etrdesmit gadi, lai sp膿tu p膩rk膩pt muzeja slieksni. 鈥淢amma mani turp aizveda, kad man bija 10 gadi, bet man bija p膩r膩k bail tur ien膩kt,鈥� vi艈a atceras. 鈥�2001. gad膩 es sapratu, ka, par cik esmu izdz墨vojusi, mans pien膩kums ir past膩st墨t savu st膩stu.鈥� Tikai sa艈emoties un apmekl膿jot muzeju, vi艈a saprata, cik liel膩 m膿r膩 tai paveicies. 鈥淏膿rn墨b膩 dz墨voju Hirosimas perif膿rij膩 un 拧eit apmekl膿ju skolu. Tur es redz膿ju daudz radi膩cijas atst膩tu seku. Pieredz膿ju vair膩ku b膿rnu n膩vi, kuri jau pirmaj膩s skolas klas墨t膿s mira no leik膿mijas un cit膩m slim墨b膩m, ko izrais墨ja atombumba.鈥�

Hirosim膩 dz墨voja ap 350 t奴ksto拧i cilv膿ku, bet gada beig膩s nomira 140 t奴ksto拧i. Spr膩dziena br墨d墨 daudzi t奴l墨t p膩rv膿rt膩s pelnos un nebija identific膿jami. 艩obr墨d pelni atrodas memori膩la kript膩. Daudzi cilv膿ki cieta no radi膩cijas. Tie, kam izdevies nodz墨vot l墨dz m奴sdien膩m, no t膩s cie拧 joproj膩m. 2005. gad膩 Miera muzej膩 Mihiko sastapa v膿l vienu izdz墨voju拧o 鈥� Mitsuo Kodamo, kurai spr膩dziena br墨d墨 bija 16 gadi. Vi艈a nodz墨voja l墨dz 66 gadu vecumam, l墨dz pat n膩ves br墨dim cie拧ot no blakusefektiem.

Lai ar墨 Kono 模imene bija viena no nedaudzaj膩m, kur膩m laim膿j膩s izdz墨vot, t膩 netika pasarg膩ta no d墨vain膩m pieredz膿m. Gadu p膿c eksplozijas Mihiko cieta no augstas temperat奴ras un diarejas. 鈥溎�rsts dom膩ja, ka mir拧u. Mans t膿tis, savuk膩rt, cieta no ilgsto拧as smaganu asi艈o拧anas, bet mammai bija pazemin膩ta 姆erme艈a temperat奴ra. Kad man bija 9 gadi, uz miesas par膩d墨j膩s daudz izsitumu, kas sag膩d膩ja lielas s膩pes,鈥� atceras b膿d墨go notikumu lieciniece. Ta膷u, tas v膿l nav viss. M膩coties skol膩, meiteni moc墨ja sp膿ku izs墨kums un pirkstu uzt奴kums.

Mihiko nezin膩ja, vai 鈥渄墨vain膩s lietas鈥� pieredz膿ja ar墨 citi b膿rni. 鈥淭oreiz inform膩cijas par radi膩cijas efektiem nebija. Mediji par tiem nerun膩ja, t膩p膿c nevar膿j膩m izdar墨t sal墨dzin膩jumus,鈥� vi艈a atceras. P膿ckara gados Jap膩nu okup膿ja ASV vad墨to sabiedroto karasp膿ks, t膩p膿c inform膩cija bija ierobe啪ota gan par blakusefektiem, gan par visu, kas attiec膩s uz atombumbu. T膩 tas turpin膩j膩s septi艈us gadus p膿c spr膩dzieniem, l墨dz pat okup膩cijas beig膩m 1951. gad膩.

Mihiko Kono ir gandar墨ta, ka 拧obr墨d aizvien vair膩k cilv膿ku apjau拧, cik lielus post墨jumus var nodar墨t atomiero膷i. Vi艈a piemin pasaules l墨me艈a l墨derus, kuri apmekl膿 Hirosimas Miera muzeju un sav膩m ac墨m p膩rliecin膩s, cik lielas briesmas var nest 拧膩di iero膷i. Ta膷u, ar l墨deriem vien nepietiek. Mihiko pau啪 kv膿lu v膿l膿拧anos, lai to zin膩tu visi cilv膿ki pasaul膿. L奴k, vi艈as ieteikums jaunie拧iem: 鈥淟奴dzu, apmekl膿jiet Hirosimu un Nagasaki, un s膩ciet dom膩t par to, k膩 pielikt punktu atomiero膷iem. Tas ir vajadz墨gs, ja v膿lamies dz墨vot mier墨g膩 pasaul膿鈥�.

Public膿拧anai latvie拧u valod膩 sagatavoja Inese 艩teinerte