Kvebekas arhidiec膿zei 350
J膩nis Evertovskis 鈥� Vatik膩ns
Svin墨bas notiks no 20. l墨dz 22. septembrim. Atz墨m膿jot Kvebekas arhidiec膿zes past膩v膿拧anas 350. gadadienu, 2023. gada 8. decembr墨 tika atkl膩ts jubilejas gads un atv膿rtas Sv膿t膩s durvis 鈥� vien墨g膩s Amerikas kontinent膩.
1674. gad膩 sv膿tais Fransu膩 no Lavalas k募uva par jaunizveidot膩s Kvebekas diec膿zes pirmo b墨skapu. Diec膿zi toreiz nodibin膩ja p膩vests Klements X. Fransu膩 dz墨voja no 1623. l墨dz 1708. gadam 鈥� laik膩, kad fran膷i koloniz膿ja pla拧as Zieme募amerikas teritorijas. Vi艈u koloniz膿to apgabalu, par kura galvaspils膿tu tika izv膿l膿ta Kvebeka, jau 16. gadsimt膩 nosauca par Jauno Franciju. Fransu膩 no Lavalas tiek d膿v膿ts par 鈥淐er墨bas sv膿to鈥�. 鈥淓si stingri p膩rliecin膩ts鈥�, vi艈拧 reiz sac墨ja, 鈥渒a, ja cilv膿ku rok膩s ir vara izn墨cin膩t, tad tom膿r m奴su Kunga roka ir bezgala stipr膩ka, lai celtu鈥�. P膩vests Francisks 2014. gada 3. apr墨l墨 vi艈u paaugstin膩ja alt膩ra god膩. Sv膿t膩 mirst墨g膩s atliekas 拧odien atdusas Kvebekas Dievm膩tes bazilik膩-katedr膩l膿, Kan膩d膩. Dievnamu katru gadu apmekl膿 aptuveni miljons tic墨go. T膩 ir sen膩k膩 sv膿tce募ojumu vieta Zieme募amerik膩. 1922. gad膩 to nopost墨ja ugunsgr膿ks, bet 1967. gad膩 t膩 tika atjaunota.
2022. gad膩 no 27. l墨dz 29. j奴lijam Kvebeku apmekl膿ja p膩vests Francisks. 350 tk. kvadr膩tkilometru pla拧aj膩 Kvebekas arhidiec膿zes teritorij膩 dz墨vo 1,2 miljoni iedz墨vot膩ju, no kuriem aptuveni 80% ir kato募i.
