蜜桃交友

J膩nis Evertovskis 鈥� Vatik膩ns

Arhib墨skaps Josips Uha膷s (1924-1998), horv膩tu diplom膩ts un Tautu eva艈模eliz膩cijas kongreg膩cijas sekret膩rs, nomira Rom膩 sv膿tdien, 1998. gada 18. janv膩r墨, da啪as stundas pirms 鈥淜unga e艈模elis鈥� l奴g拧anas, kuras laik膩 J膩nis P膩vils II nosauca jauno kardin膩lu v膩rdus. Sarakst膩 bija ar墨 horv膩tu arhib墨skaps. 鈥淧irms trim dien膩m vi艈拧 bija inform膿ts,鈥� sac墨ja p膩vests, 鈥漛et 拧or墨t Kungs vi艈u paaicin膩ja atpaka募 pie sevis.鈥�

Josips Uha膷s, kur拧 k膩 kardin膩ls palika p膩vesta sird墨, piedzima 1924. gada 20. j奴lij膩 Santa Je募en膩, Brse膷as ciemat膩, Rijekas-Fiumes arhidiec膿z膿, Horv膩tij膩. Viet膿jo tic墨go kopiena ar da啪膩diem pas膩kumiem 拧aj膩s dien膩s atz墨m膿ja vi艈a dzim拧anas piemi艈as simto gadadienu.

Sv膿tajai Je募enai velt墨t膩s kapelas priek拧膩 diplom膩ta piemi艈ai tika atkl膩ta pl膩ksne. Sv膿tdien, 21. j奴lij膩, tika svin膿ta Sv膿t膩 Mise, bet rudenim tiek gatavota speci膩la konference. T膩 b奴s iesp膿ja lab膩k iepaz墨t 拧o pietic墨go un kluso Bazn墨cas ganu, kur拧 visu savu m奴啪u velt墨ja darbam Sv膿t膩 Kr膿sla lab膩. Arhib墨skaps Uha膷s nav public膿jis nevienu dienasgr膩matu, ne memu膩rus, kas ar墨 izskaidro to, k膩p膿c vi艈拧 nav tik labi paz墨stams, k膩 b奴tu peln墨jis 鈥� nor膩da Rijek膩 dz墨vojo拧ais Bazn墨cas v膿stures profesors Marko Medveds. 鈥淜ad runa ir par diplom膩tu dz墨vi un darbu, neatkar墨gi no t膩, vai tie ir valstu vai Bazn墨cas diplom膩ti,鈥� vi艈拧 saka, 鈥漛iogr膩fi non膩k sare啪模墨t膩 situ膩cij膩. Ja vi艈i nav public膿ju拧i savus memu膩rus, savas atmi艈as par diplom膩tu dz墨vi un darbu, sabiedr墨ba par daudz ko no notieko拧膩 paliek nezi艈膩鈥�.

Josips bija otrais d膿ls Antona un Marijas, dzimu拧as Sen膷i膷as, 模imen膿. Vi艈拧 iest膩j膩s Rijekas diec膿zes Gar墨gaj膩 semin膩r膩 un turpin膩ja stud膿t teolo模iju, vispirms Ven膿cij膩 un p膿c tam Goric膩. 1945. gad膩, beidzoties karam un s膩koties komunisma re啪墨mam, Rijekas b墨skaps Ugo Kamoco, nezin膩dams, kur jaunais semin膩rists Uha膷s var膿tu sekm墨gi pabeigt kara p膩rtraukt膩s studijas, nos奴t墨ja vi艈u uz Romu. Pabeidzis studijas Pontifik膩laj膩 Later膩na universit膩t膿, 1949. gada 16. apr墨l墨 vi艈拧 tika iesv膿t墨ts par priesteri un savu prim墨cijas Sv膿to Misi svin膿ja M奴啪墨gaj膩 pils膿t膩 鈥� t膩lu no dzimtenes. P膿c ordin膩cijas vi艈拧 divus gadus dz墨voja Sv膿t膩 Hieron墨ma v膩rd膩 nosauktaj膩 Pontifik膩laj膩 Horv膩tu instit奴t膩, bet p膿c tam, s膩kot ar 1951. gadu, p膩rc膿l膩s uz Romas draudzi un iest膩j膩s Pontifik膩laj膩 Bazn墨cas akad膿mij膩, kur tiek sagatavoti n膩kamie Sv膿t膩 Kr膿sla diplom膩ti. No 1954. gada vi艈拧 akt墨vi darboj膩s diplom膩tiskaj膩 jom膩 鈥� vispirms Panam膩, p膿c tam 膾模ipt膿, tad V膩cijas Federat墨vaj膩 Republik膩 un Sp膩nij膩. 1970. gada 23. j奴nij膩 p膩vests P膩vils VI vi艈u nomin膿ja par arhib墨skapu, un t膩 pa拧a gada 5. septembr墨 Rijekas Sv膿t膩 Vita katedr膩l膿 notika vi艈a konsekr膩cija.

Kop拧 t膩 laika arhib墨skapam Uha膷am Sv膿t膩 Kr膿sla diplom膩tij膩 bija arvien liel膩ka noz墨me. Vi艈拧 k募uva par nunciju Pakist膩n膩, kur kalpoja no 1970. l墨dz 1976. gadam, p膿c tam 1981. gad膩 tika noz墨m膿ts par Sv膿t膩 Kr膿sla p膩rst膩vi 膧frikas valst墨s 鈥� Kamer奴n膩 un Ekvatori膩laj膩 Gvinej膩 (1976. gad膩), Gabon膩 (1977. gad膩) un Kongo-Zair膩. 鈥淭膩d膿j膩di vi艈拧 p膩rc膿l膩s no 膧zijas uz 膧friku,鈥� koment膿 Medveds, 鈥漣ntens墨vas dekoloniz膩cijas un aukst膩 kara gados. Kas attiecas uz darb墨bu Bazn墨cas jom膩, 墨pa拧i svar墨ga noz墨me ir viet膿jo b墨skapu, kas nav eiropie拧i, iecel拧anai un viet膿jo priesteru form膩cijai鈥�.

1984. gad膩 arhib墨skaps Uha膷s uzs膩ka savu otro darba periodu V膩cijas Federat墨vaj膩 Republik膩, kur vi艈拧 bija apustuliskais nuncijs l墨dz 1991. gadam. 鈥溑爀it, sal墨dzinot ar 膧ziju un 膧friku, darba k膩rt墨b膩 bija pavisam citi jaut膩jumi,鈥� atceras v膿sturnieks.

1991. gada 21. j奴nij膩 p膩vests J膩nis P膩vils II iec膿la b墨skapu Uha膷u par Tautu eva艈模eliz膩cijas kongreg膩cijas (agr膩k Propaganda Fide, tagad Evan模eliz膩cijas dikast膿rija) sekret膩ru. 艩o amatu vi艈拧 ie艈膿ma l墨dz pat savai n膩vei. Kongreg膩cijas jurisdikcija tad aptv膿ra gandr墨z visu 膧friku, 膧ziju, Oke膩niju (iz艈emot Austr膩liju), da募u Lat墨艈amerikas un Bosniju un Hercegovinu. 鈥溑爋dien m膿s zin膩m,鈥� raksta Medveds, 鈥漦a Uha膷am bija noz墨m墨ga loma (kas gan nav pietiekami dokument膿ta) Slov膿nijas un Horv膩tijas diplom膩tiskaj膩 atz墨拧an膩, kad Vatik膩na diplom膩tijas priek拧gal膩 k膩 valsts sekret膩rs bija 沤ans Lu墨 Tor膩ns un kardin膩ls And啪elo Sodano.

Pateicoties vi艈a diplom膩tiskajiem centieniem, p膿c vair膩ku m膿ne拧u ilg膩 kara starp ab膩m republik膩m un Belgradas vald墨bu 1992. gada janv膩r墨 tika pan膩kts pamiers. Kad 1993. gad膩 p膿c diplom膩tisko attiec墨bu nodibin膩拧anas starp Sv膿to Kr膿slu un Horv膩tiju Zagreb膩 tika notika jaun膩s apustulisk膩s nunciat奴ras atkl膩拧ana, Uha膷am k膩 J膩艈a P膩vila II p膩rst膩vim bija tas gods to atkl膩t. 鈥淎r 拧o 啪estu,鈥� koment膿 Medveds, 鈥渉orv膩ti v膿l膿j膩s vi艈am izr膩d墨t savu pateic墨bu鈥�. Kar拧, kas tika p膩rtraukts p膿c Horv膩tijas atz墨拧anas 1992. gada janv膩r墨, tikm膿r bija izc膿lies kaimi艈os eso拧aj膩 Bosnij膩 un Hercegovin膩, valst墨, par kuras Bazn墨cu tobr墨d bija atbild墨ga Tautu eva艈模eliz膩cijas kongreg膩cija.

艆emot v膿r膩 lielo horv膩tu kato募u skaitu Bosnij膩 un Hercegovin膩, Sv膿tajam Kr膿slam ar b墨skapa Uha膷a starpniec墨bu izdev膩s paveikt intens墨vu darbu, sniedzot materi膩lu un gar墨gu pal墨dz墨bu konflikta upuriem un viet膿jai Bazn墨cai, k膩 ar墨 aizsarg膩jot valsts vienot墨bu t膩s sadrumstalo拧anas draudu priek拧膩.

Par epizodi, kas iez墨m膿ja Josipa Uha膷a dz墨ves p膿d膿j膩s dienas, v膿sturnieks Medveds atg膩dina, ka v膿sti par kardin膩la titula pie拧姆ir拧anu arhib墨skaps sa艈膿ma slimn墨c膩 un ka 20. janv膩r墨, izvad墨拧anas p膿d膿j膩 gait膩 Sv膿t膩s Mises laik膩 Sv膿t膩 P膿tera bazilik膩 Vatik膩na valsts sekret膩rs kardin膩ls And啪elo Sodano run膩ja par Uha膷u k膩 par kol膿模i un draugu. Arhib墨skaps Uha膷s, secina v膿sturnieks, 鈥渂ija uztic墨gs Bazn墨cas d膿ls, kas kalpoja Sv膿tajam Kr膿slam un t膩 misijai izaicin膩jumu un sasp墨l膿jumu laikos, kas bija ne maz膩k sare啪模墨ti k膩 tie, ar kuriem m膿s saskaramies 拧odien鈥�.

K膩 raksta pa拧reiz膿jais Rijekas-Fjumes arhib墨skaps Mate Uzini膷s, 鈥淯ha膷a di啪enums galvenok膩rt izriet nevis no augstajiem amatiem, ko vi艈拧 ie艈膿ma, bet no t膩, k膩 vi艈拧 tos pild墨ja. Vi艈拧 bija vienk膩r拧s, pazem墨gs, dievbij墨gs un uztic墨gs priesteris un b墨skaps. Uha膷a uztic墨ba Bazn墨cai var b奴t iedvesmas avots ikvienam no mums 拧odien, pildot savu aicin膩jumu.鈥� B墨skaps Josips Uha膷s ir apbed墨ts Sv膿t膩 Georga draudzes bazn墨c膩 Brse膷膩, Rijekas-Fjumes diec膿z膿.