Krakov膩 notika priestera mocek募a Mihala Rapa膷a beatifik膩cija
Silvija Krivte啪a - Vatik膩ns
"Dieva 啪膿lsird墨bas piesauk拧anai ir j膩n膩k no m奴su sirds dzi募umiem. T膩p膿c m膿s 拧odien n膩kam 拧eit, La模evniku sv膿tn墨c膩, lai no jauna atkl膩tu Krist奴 T膿va vaigu, atkl膩tu To, kur拧 ir "啪膿last墨bas T膿vs un visa mierin膩juma Dievs" (2 Kor 1,3) 鈥� spredi姆墨 teica Vatik膩na viesis.
Mihals Rapa膷s dzimis 1904. gad膩 Ten膷inas ciem膩, kas tolaik pieder膿ja Krakovas diec膿zes Lub艈as draudzei. M膩c墨jies Mislenicas vidusskol膩. 1926. gad膩 iest膩jies Krakovas Gar墨gaj膩 semin膩r膩. 1931. gada 1. febru膩r墨 iesv膿t墨ts par priesteri. No 1931. l墨dz 1933. gadam kalpoja par draudzes vik膩ru Plock膩, p膿c tam vi艈a otr膩 draudze bija Raj膷a, kur bija vik膩rs no 1933. l墨dz 1937. gadam. 1937. gada 11. novembr墨 priesteris Mihals tika iecelts par administratoru Plockas draudz膿. Tur vi艈拧 veica pastor膩lo darbu l墨dz savai mocek募a n膩vei. 1946. gada 12. maij膩 komunisti priesteri izveda no dievnama. Pa ce募am vi艈拧 teica: "Esmu izrauts no savas draudzes. Kungs, lai notiek Tava griba!" Priesteri sas膿ja ar virv膿m, veda apk膩rt bazn墨cai un ne啪膿l墨gi sita. V膿l膩k vi艈u aizveda uz net膩lu eso拧o me啪u pie kaps膿tas un tur izpild墨ja n膩vessodu - vienu 拧膩vienu virs acs galv膩, otru - pakaus墨. Priesteris Mihals apglab膩ts Lub艈as kaps膿t膩.
Beatifik膩cijas svin墨bu uzrun膩 kardin膩ls Mar膷ello Semeraro atg膩din膩ja, ka 2002. gada 17. august膩 sv膿tais J膩nis P膩vils II iesv膿t墨ja 拧o sv膿tn墨cu, nosaucot to par 墨pa拧u vietu, ko Dievs ir izv膿l膿jies, lai izlietu savu 啪膿lsird墨bu. Dieva 啪膿lsird墨bas apustules sv膿t膩s Faust墨nes Kova募skas v膿st墨jums joproj膩m izstaro cer墨bu un d膩v膩 mierin膩jumu po募u tautai un visai pasaulei. Priestera Mihala Rapa膷a beatifik膩cija ir k膩 mierin膩juma z墨me 拧膩j膩 laik膩, kad daudzviet pasaul膿 un net膩lu no 拧ejienes cilv膿ki v膿l aizvien cie拧 no vardarb墨bas un kara, - uzsv膿ra kardin膩ls Semeraro.
Katru reizi, kad svinam Euharistiju, m膿s izdz墨vojam J膿zus Kristus "j膩", kur拧 atdeva savu dz墨v墨bu par mums, sac墨ja Kanoniz膩cijas lietu dikast膿rija prefekts. Euharistija ir 啪膿last墨bas sakraments, kas mums atg膩dina, ka Dievs par膩da savu m墨lest墨bu pret mums, jo, Kristus nomira par mums, kam膿r m膿s v膿l bij膩m gr膿cinieki, (Rom 5,8). P膩vests Francisks ir teicis: Euharistija nav balva par labiem darbiem, bet ir sp膿ks v膩jajiem, gr膿ciniekiem. T膩 ir piedo拧ana, tas ir viaticum, kas pal墨dz mums iet uz priek拧u (Kunga Miesas un Asi艈u sv膿tkos, 2015. gada 4. j奴nijs).
Ar墨 m膿s, euharistisk膩s maizes stiprin膩ti, varam izteikt savu "j膩", ap艈膿m墨gi izdarot drosm墨gas izv膿les, k募奴stot par miera veidot膩jiem un pie艈emot krist墨g膩s dz墨ves standarta ide膩lus, d膩sni veltot sevi vismaz膩ko, nabadz墨go, atstumto un neaizsarg膩to lab膩. Kristus sekot膩js m墨l un piel奴dz Euharistiju, jo apzin膩s, ka bez t膩s nav iesp膿jams dz墨vot k膩 kristietim. Kardin膩ls Mar膷ello Semeraro nor膩d墨ja, ka jaunais sv膿t墨gais liecin膩ja par Eva艈模膿liju ar v膩rdiem un savu dz墨vi l墨dz pat mocek募a n膩vei. M墨lest墨ba pret Kristu Euharistij膩 vi艈am bija vien墨gais efekt墨vais pretl墨dzeklis ateismam, materi膩lismam un visiem tiem pasaules uzskatiem, kas apdraud cilv膿ka cie艈u. No J膿zus d膩vanas uz alt膩ra sv膿t墨gais priesteris sm膿l膩s m墨lest墨bu, kas, saskaroties ar naidu, vardarb墨bu un bail膿m, nepaliek sastingusi. Sv膿t墨gais Mihals Rapa膷s m奴s m膩ca, ka Euharistija ir visa lab膩 avots, visa piepild墨jums.
