Krakov¨¡ notika priestera mocek?a Mihala Rapa?a beatifik¨¡cija
Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
"Dieva ?¨¥lsird¨©bas piesauk?anai ir j¨¡n¨¡k no m¨±su sirds dzi?umiem. T¨¡p¨¥c m¨¥s ?odien n¨¡kam ?eit, La?evniku sv¨¥tn¨©c¨¡, lai no jauna atkl¨¡tu Krist¨± T¨¥va vaigu, atkl¨¡tu To, kur? ir "?¨¥last¨©bas T¨¥vs un visa mierin¨¡juma Dievs" (2 Kor 1,3) ¨C spredi?¨© teica Vatik¨¡na viesis.
Mihals Rapa?s dzimis 1904. gad¨¡ Ten?inas ciem¨¡, kas tolaik pieder¨¥ja Krakovas diec¨¥zes Lub?as draudzei. M¨¡c¨©jies Mislenicas vidusskol¨¡. 1926. gad¨¡ iest¨¡jies Krakovas Gar¨©gaj¨¡ semin¨¡r¨¡. 1931. gada 1. febru¨¡r¨© iesv¨¥t¨©ts par priesteri. No 1931. l¨©dz 1933. gadam kalpoja par draudzes vik¨¡ru Plock¨¡, p¨¥c tam vi?a otr¨¡ draudze bija Raj?a, kur bija vik¨¡rs no 1933. l¨©dz 1937. gadam. 1937. gada 11. novembr¨© priesteris Mihals tika iecelts par administratoru Plockas draudz¨¥. Tur vi?? veica pastor¨¡lo darbu l¨©dz savai mocek?a n¨¡vei. 1946. gada 12. maij¨¡ komunisti priesteri izveda no dievnama. Pa ce?am vi?? teica: "Esmu izrauts no savas draudzes. Kungs, lai notiek Tava griba!" Priesteri sas¨¥ja ar virv¨¥m, veda apk¨¡rt bazn¨©cai un ne?¨¥l¨©gi sita. V¨¥l¨¡k vi?u aizveda uz net¨¡lu eso?o me?u pie kaps¨¥tas un tur izpild¨©ja n¨¡vessodu - vienu ?¨¡vienu virs acs galv¨¡, otru - pakaus¨©. Priesteris Mihals apglab¨¡ts Lub?as kaps¨¥t¨¡.
Beatifik¨¡cijas svin¨©bu uzrun¨¡ kardin¨¡ls Mar?ello Semeraro atg¨¡din¨¡ja, ka 2002. gada 17. august¨¡ sv¨¥tais J¨¡nis P¨¡vils II iesv¨¥t¨©ja ?o sv¨¥tn¨©cu, nosaucot to par ¨©pa?u vietu, ko Dievs ir izv¨¥l¨¥jies, lai izlietu savu ?¨¥lsird¨©bu. Dieva ?¨¥lsird¨©bas apustules sv¨¥t¨¡s Faust¨©nes Kova?skas v¨¥st¨©jums joproj¨¡m izstaro cer¨©bu un d¨¡v¨¡ mierin¨¡jumu po?u tautai un visai pasaulei. Priestera Mihala Rapa?a beatifik¨¡cija ir k¨¡ mierin¨¡juma z¨©me ?¨¡j¨¡ laik¨¡, kad daudzviet pasaul¨¥ un net¨¡lu no ?ejienes cilv¨¥ki v¨¥l aizvien cie? no vardarb¨©bas un kara, - uzsv¨¥ra kardin¨¡ls Semeraro.
Katru reizi, kad svinam Euharistiju, m¨¥s izdz¨©vojam J¨¥zus Kristus "j¨¡", kur? atdeva savu dz¨©v¨©bu par mums, sac¨©ja Kanoniz¨¡cijas lietu dikast¨¥rija prefekts. Euharistija ir ?¨¥last¨©bas sakraments, kas mums atg¨¡dina, ka Dievs par¨¡da savu m¨©lest¨©bu pret mums, jo, Kristus nomira par mums, kam¨¥r m¨¥s v¨¥l bij¨¡m gr¨¥cinieki, (Rom 5,8). ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ Francisks ir teicis: Euharistija nav balva par labiem darbiem, bet ir sp¨¥ks v¨¡jajiem, gr¨¥ciniekiem. T¨¡ ir piedo?ana, tas ir viaticum, kas pal¨©dz mums iet uz priek?u (Kunga Miesas un Asi?u sv¨¥tkos, 2015. gada 4. j¨±nijs).
Ar¨© m¨¥s, euharistisk¨¡s maizes stiprin¨¡ti, varam izteikt savu "j¨¡", ap?¨¥m¨©gi izdarot drosm¨©gas izv¨¥les, k?¨±stot par miera veidot¨¡jiem un pie?emot krist¨©g¨¡s dz¨©ves standarta ide¨¡lus, d¨¡sni veltot sevi vismaz¨¡ko, nabadz¨©go, atstumto un neaizsarg¨¡to lab¨¡. Kristus sekot¨¡js m¨©l un piel¨±dz Euharistiju, jo apzin¨¡s, ka bez t¨¡s nav iesp¨¥jams dz¨©vot k¨¡ kristietim. Kardin¨¡ls Mar?ello Semeraro nor¨¡d¨©ja, ka jaunais sv¨¥t¨©gais liecin¨¡ja par Eva??¨¥liju ar v¨¡rdiem un savu dz¨©vi l¨©dz pat mocek?a n¨¡vei. M¨©lest¨©ba pret Kristu Euharistij¨¡ vi?am bija vien¨©gais efekt¨©vais pretl¨©dzeklis ateismam, materi¨¡lismam un visiem tiem pasaules uzskatiem, kas apdraud cilv¨¥ka cie?u. No J¨¥zus d¨¡vanas uz alt¨¡ra sv¨¥t¨©gais priesteris sm¨¥l¨¡s m¨©lest¨©bu, kas, saskaroties ar naidu, vardarb¨©bu un bail¨¥m, nepaliek sastingusi. Sv¨¥t¨©gais Mihals Rapa?s m¨±s m¨¡ca, ka Euharistija ir visa lab¨¡ avots, visa piepild¨©jums.
