P膩vests v膿stniekiem: tik daudz cilv膿ku pasaul膿 cie拧 no kara noziegumiem
Silvija Krivte啪a - Vatik膩ns
Jaun膩 gada s膩kum膩 Romas b墨skaps tiekas ar Vatik膩n膩 akredit膿tajiem v膿stniekiem. 18 lappu拧u uzrun膩 p膩vests nor膩d墨ja uz nabadz墨bas, konfliktu, vardarb墨bas un dabas katastrofu dramatiskaj膩m sek膩m, k膩das cie拧 daudzas tautas. "M膿s grib膿tu, lai 拧is gads b奴tu miera laiks, bet tas s膩k膩s konfliktu un 拧姆el拧an膩s z墨m膿", teica Francisks. Vi艈拧 atg膩din膩ja, ka 2023. gad膩 tika atz墨m膿tas vair膩kas noz墨m墨gas gadadienas: diplom膩tisko attiec墨bu ar Panamas Republiku nodibin膩拧anas 100. gadadiena, ar Ir膩nas Isl膩ma Republiku 70. gadadiena, ar Korejas Republiku 60. gadadiena un 50 gadu jubileju diplom膩tisko attiec墨bu nodibin膩拧anai ar Austr膩liju.
Francisks nor膩d墨ja, ka ir k膩ds v膩rds, ko dzirdam e艈模e募u dzied膩jum膩, kas nakt墨 pasludina Pest墨t膩ja piedzim拧anu, un aug拧膩mc膿lu拧膩 J膿zus bals墨: 拧is v膩rds ir "miers". Miers ir Dieva d膩vana. Kristus mums d膩v膩 savu mieru (闯艈 14, 27), bet vienlaikus miers ir ar墨 m奴su atbild墨ba: "Sv膿t墨gi miera veidot膩ji" (Mt 5, 9). 艩is v膩rds ir 募oti trausls, bet reiz膿 pras墨gs un noz墨m墨gs.
艩odien pasaule piedz墨vo karus un vardarb墨bu. P膿c p膩vesta teikt膩, "fragment膩rais tre拧ais pasaules kar拧" pamaz膩m k募奴st par glob膩lu konfliktu. Francisks pauda ba啪as par situ膩ciju Izra膿l膩 un Palest墨n膩. "Es v膿lreiz aicinu visas konflikt膩 iesaist墨t膩s puses p膩rtraukt karadarb墨bu, tostarp Lib膩n膩, un nekav膿joties atbr墨vot visus Gazas 姆墨lniekus. Es l奴dzu, lai palest墨nie拧u iedz墨vot膩ji sa艈emtu hum膩no pal墨dz墨bu un lai slimn墨c膩m, skol膩m un kulta viet膩m tiktu nodro拧in膩ta nepiecie拧am膩 aizsardz墨ba. Es v膿los, lai izra膿lie拧i un palest墨nie拧i beidzot var膿tu dz墨vot mier膩 un dro拧墨b膩."
"Lai S墨rijas tautai vairs neb奴tu j膩cie拧 no starptautisko sankciju sek膩m," sac墨ja p膩vests, izsakot no啪膿lu par miljoniem b膿g募u, kuri joproj膩m atrodas kaimi艈valst墨s 鈥� Jord膩nij膩 un Lib膩n膩. Sv膿tais t膿vs pauda ba啪as par soci膩lo un ekonomisko situ膩ciju, kur膩 拧obr墨d atrodas Lib膩na. "Lai institucion膩lais strupce募拧 tiktu atrisin膩ts un Ciedru valsti p膩rvald墨tu prezidents," v膿l膿ja Romas b墨skaps.
P膩vests v膿rsa uzman墨bu 膧zijas kontinentam, 墨pa拧i Mjanmai, aicinot stiprin膩t p奴li艈us, lai tiktu nodro拧in膩ta cien墨ga n膩kotne jaunaj膩m paaudz膿m, neaizmirstot par humanit膩ro kr墨zi, kas joproj膩m skar rohind啪u b膿g募us.
Sv膿tais t膿vs pateic膩s Ung膩rijas varas iest膩d膿m par viesm墨l墨bu savas viz墨tes laik膩 pag膩ju拧膩 gada apr墨l墨. Vi艈拧 atzina, ka tas bija ce募ojums uz Eiropas sirdi 鈥� v膿stures un kult奴ras satik拧an膩s vietu, kur bija j奴tams bru艈ota konflikta tuvums, kas 21. gadsimta Eirop膩 nebija pat iedom膩jams.
Francisks uzsv膿ra, ka p膿c gandr墨z divus gadus ilg膩 Krievijas pla拧a m膿roga kara pret Ukrainu ilgi gaid墨tais miers joproj膩m nav iem膩jojis cilv膿ku pr膩tos un sird墨s, neskatoties uz tik daudziem upuriem un milz墨giem post墨jumiem. Konfliktu, kas k募奴st aizvien asi艈ain膩ks, nedr墨kst pagarin膩t uz miljoniem nevain墨gu cilv膿ku r膿姆ina, bet tas ir j膩risina sarunu ce募膩 saska艈膩 ar starptautiskaj膩m ties墨b膩m.
P膩vests pauda ba啪as ar墨 par sasp墨l膿to situ膩ciju Dienvidkauk膩z膩 starp Arm膿niju un Azerbaid啪膩nu, aicinot abas puses parakst墨t miera l墨gumu. Vi艈拧 nor膩d墨ja uz dramatisko situ膩ciju ar墨 vair膩k膩s 膧frikas valst墨s, 墨pa拧i Subsah膩ras re模ion膩, kur miljoniem cilv膿ku cie拧 humanit膩r膩s kr墨zes, terorisma, sare啪模墨to soci膩lpolitisko probl膿mu un klimata p膩rmai艈u posto拧o seku d膿募.
Romas b墨skaps aicin膩ja Vatik膩n膩 akredit膿tos v膿stniekus mekl膿t risin膩jumus sasp墨l膿jumam un vardarb墨bai Etiopij膩, k膩 ar墨 veicin膩t dialogu, mieru un stabilit膩ti starp 膧frikas raga re模iona valst墨m. P膩vests piemin膿ja ar墨 Sud膩nu, Kamer奴nu, Mozambiku, Kongo Demokr膩tisko Republiku un Dienvidsud膩nu.
Kaut ar墨 Amerikas kontinent膩 nav atkl膩tu karu, tom膿r da啪膩s valst墨s, piem膿ram, starp Venecu膿lu un Gaj膩nu, valda spriedze, bet Peru v膿rojams polariz膩cijas process. Ar墨 situ膩cija Nikaragv膩 joproj膩m rada nopietnas ba啪as. P膿c p膩vesta dom膩m, kara tra模膿dija turpin膩s, pateicoties iero膷u pieejam墨bai. Vi艈拧 aicin膩ja 墨stenot atbru艈o拧an膩s politiku, jo ir iluzoriski uzskat墨t, ka iero膷iem ir prevent墨va v膿rt墨ba. Tie拧i pret膿ji: iero膷u pieejam墨ba veicina to izmanto拧anu un palielina to ra啪o拧anu. Cik daudz dz墨v墨bu var膿tu gl膩bt ar resursiem, kas pa拧laik tiek atv膿l膿ti bru艈ojumam! M奴su laika probl膿mas p膩rsniedz robe啪as, k膩 to apliecina p膩rtikas, vides un ekonomikas kr墨zes. Francisks atk膩rtoja savu priek拧likumu izveidot Pasaules fondu, lai beidzot izskaustu badu un veicin膩tu visas plan膿tas ilgtsp膿j墨gu att墨st墨bu.
"Es v膿lreiz uzsveru, ka kodoliero膷u izgatavo拧ana un glab膩拧ana ir amor膩la. T膩p膿c es pau啪u cer墨bu, ka tiks atjaunotas sarunas par kop墨go r墨c墨bas pl膩nu, kas pla拧膩k paz墨stams k膩 "Ir膩nas kodolvieno拧an膩s", lai visiem nodro拧in膩tu dro拧膩ku n膩kotni," sac墨ja p膩vests.
Francisks run膩ja ar墨 par dabas katastrof膩m. T膩s ir tra模膿dijas, kuras cilv膿ks nevar kontrol膿t. Vi艈拧 min膿ja nesen notiku拧膩s zemestr墨ces Marok膩, 亩墨n膩, Turcij膩 un S墨rij膩, kas atst膩ja aiz sevis n膩ves un post墨jumu p膿das.
Tom膿r ir ar墨 katastrofas, kas saist墨tas ar cilv膿ka r墨c墨bu un kas padzi募ina pa拧reiz膿jo klimata kr墨zi, piem膿ram, me啪u izcir拧anu Amazon膿, kas ir Zemes "za募膩s plau拧as". P膩vests atg膩din膩ja, ka ANO klimata konferences Dubaij膩 t膿ma bija vides un klimata p膩rmai艈u kr墨ze. COP28 konferences gala dokumenta pie艈em拧ana ir uzmundrino拧s solis, kas liecina, ka, 艈emot v膿r膩 daudz膩s kr墨zes, ar kur膩m saskaramies, ir iesp膿ja atdz墨vin膩t daudzpus膿jo sadarb墨bu, risinot glob膩lo klimata jaut膩jumu pasaul膿, kur膩 vides, soci膩l膩s un politisk膩s probl膿mas ir cie拧i saist墨tas, sac墨ja Sv膿tais t膿vs.
Kari, nabadz墨ba, m奴su kop墨go m膩ju izlaup墨拧ana un nep膩rtraukta to resursu izmanto拧ana, k膩 ar墨 dabas katastrofas ir iemesli, kas mudina t奴ksto拧iem cilv膿ku pamest savu dzimteni, mekl膿t mier墨gu un dro拧u vietu, risk膿jot ar dz墨v墨bu uz b墨stam膩m tak膩m. Vidusj奴ras re模ionam ir j膩k募奴st par miera laboratoriju, par "vietu, kur da啪膩das valstis un realit膩tes satiekas, pamatojoties uz cilv膿c墨bu, kas mums visiem ir kop墨ga", teica p膩vests.
"Ce募膩 uz mieru ir vajadz墨ga cie艈a pret dz墨v墨bu, pret katra cilv膿ka dz墨v墨bu, s膩kot ar v膿l nedzimu拧u b膿rnu m膩tes mies膩s, kuru nedr墨kst padar墨t par komercializ膩cijas objektu. 艩aj膩 sakar膩 es uzskatu par no啪膿lojamu t膩 saukto surog膩tm膩拧u praksi, kas nopietni aizskar sievietes un b膿rna cie艈u. T膩s pamat膩 ir m膩tes gr奴t膩 materi膩l膩 st膩vok募a izmanto拧ana. B膿rns vienm膿r ir d膩vana un vi艈拧 nekad nav l墨guma objekts. T膩p膿c es ceru, ka starptautisk膩 sabiedr墨ba str膩d膩s, lai 拧墨 prakse tiktu visp膩r膿ji aizliegta," sac墨ja Francisks.
"Cilv膿ka dz墨v墨ba ir j膩aizsarg膩 un j膩aizst膩v ikvien膩 t膩s att墨st墨bas posm膩, ta膷u man ar no啪膿lu j膩saka, ka, 墨pa拧i Rietumos, past膩v墨gi izplat膩s n膩ves kult奴ra, kas 拧姆ietamas 啪膿lsird墨bas v膩rd膩 atstumj b膿rnus, vecus cilv膿kus un slimniekus," vi艈拧 piebilda.
Ce募膩 uz mieru ir j膩iev膿ro cilv膿kties墨bas, uzsv膿ra Francisks. Diem啪膿l p膿d膿j膩s desmitgad膿s m膿模in膩jumi ieviest jaunus likumus, kas neatbilst s膩kotn膿ji defin膿tajiem un kas ne vienm膿r ir pie艈emami, ir izrais墨ju拧i ideolo模iskas koloniz膩cijas par膩d墨bas, no kur膩m galven膩 ir dzimumu (d啪endera) teorija, kas ir 膩rk膩rt墨gi b墨stama, jo t膩 sv墨tro at拧姆ir墨bas, aizbildinoties ar to, ka visi ir vienl墨dz墨gi. 艩膩da ideolo模isk膩 koloniz膩cija rada ievainojumus un 拧姆el拧anos starp valst墨m, nevis veicina miera veido拧anu, skaidroja p膩vests.
Dialogam ir j膩b奴t starptautisk膩s kopienas dv膿selei. Lai atjaunotu kop墨gu ap艈em拧anos kalpot mieram, mums ir j膩atgrie啪as pie sakn膿m, gara un v膿rt墨b膩m. Protams, dialogs prasa paciet墨bu, neatlaid墨bu un prasmi uzklaus墨t, ta膷u, ja tiek veikts sirsn墨gs m膿模in膩jums izbeigt domstarp墨bas, var sasniegt iev膿rojamus rezult膩tus, atzina Sv膿tais t膿vs.
Uzrun膩 v膿stniekiem p膩vests run膩ja ar墨 par kristie拧u vaj膩拧an膩m un antisem墨tisma izpausm膿m, k膩das ir v膿rojamas p膿d膿j膩 laik膩. Visbeidzot, ce募拧 uz mieru ved caur izgl墨t墨bu, kas ir galvenais ieguld墨jums n膩kotn膿 un jaunaj膩s paaudz膿s. "Man joproj膩m ir spilgtas atmi艈as par Pasaules jaunie拧u dienu svin墨b膩m, kas pag膩ju拧膩 gada august膩 notika Lisabon膩. V膿lreiz sakot paldies Portug膩les varas iest膩d膿m, gan civilaj膩m, gan reli模iskaj膩m, par p奴l膿m pas膩kuma organiz膿拧an膩, man膩 sird墨 ir spilgtas atmi艈as par tik拧anos ar vair膩k nek膩 miljons jaunie拧u no visas pasaules, kas bija pilni entuziasma un dz墨vesprieka. Vi艈u kl膩tb奴tne bija himna mieram un apliecin膩jums tam, ka "vienot墨ba p膩rvar konfliktus".
M奴sdien膩s da募a no izgl墨t墨bas uzdevumiem ir saist墨ti ar jauno tehnolo模iju 膿tisku izmanto拧anu. P膩vests atg膩din膩ja, ka v膿st墨jums 拧墨 gada Pasaules miera dienai bija velt墨ts m膩ksl墨gajam intelektam, kam j膩b奴t par miera instrumentu.
Uzrunas nosl膿gum膩 p膩vests uzsv膿ra, ka 拧ogad Bazn墨ca gatavojas Jubilejas gadam, kas s膩ksies Ziemassv膿tkos. Vi艈拧 pateic膩s vald墨bas p膩rst膩vjiem par darbu, lai Roma sp膿tu uz艈emt t奴ksto拧iem sv膿tce募nieku un d膩v膩t tiem Jubilejas gada gar墨gos aug募us. 艩odien vair膩k nek膩 jebkad agr膩k mums ir vajadz墨gs Jubilejas gads. Jubileja ir pasludin膩jums, ka Dievs nekad nepamet savu tautu un ka Vi艈a Valst墨bas durvis vienm膿r ir atv膿rtas. Jubileja ir 啪膿last墨bas laiks, kur膩 var piedz墨vot Dieva 啪膿lsird墨bas un Vi艈a miera d膩vanu. Tas ir taisn墨guma laiks, kur膩 tiek piedoti gr膿ki, kur膩 izl墨gums p膩rvar netaisn墨bu. Tas ir laiks, kad zobeni tiks p膩rv膿rsti par arkliem; kad viena tauta vairs necels zobenu pret citu tautu un nem膩c墨sies kara m膩kslu, sac墨ja p膩vests, nov膿lot v膿stniekiem mierpilnu un rado拧u jauno gadu.
