P¨¡vesta kateh¨¥ze: Betl¨¥mes sil¨©te ir m¨¥ren¨©bas un prieka skola
Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ atg¨¡din¨¡ja, ka tie?i pirms 800 gadiem, 1223. gada Ziemassv¨¥tkos, sv¨¥tais As¨©zes Francisks izveidoja pirmo Kristus dzim?anas ainu. ?aj¨¡s dien¨¡s, kad m¨¡j¨¡s, dievnamos un daudzviet citur tiek veidotas Betl¨¥mes sil¨©tes, ir labi p¨¡rdom¨¡t par to gar¨©go noz¨©mi, atzina Sv¨¥tais t¨¥vs.
K¨¡ds bija sv¨¥t¨¡ Franciska nodoms? "Es grib¨¥tu att¨¥lot Betl¨¥m¨¥ dzimu?o B¨¥rnu, lai ar sav¨¡m ac¨©m skat¨©tu nabadz¨©bu, k¨¡du Vi?? cieta, jo jaundzimu?ajam tr¨±ka visnepiecie?am¨¡ko lietu, k¨¡ Vi?? tika guld¨©ts raupj¨¡ sil¨©t¨¥ un k¨¡ gul¨¥ja uz siena starp v¨¥rsi un ¨¥zeli," (Tommaso Celano, Vita prima, XXX, 84: FF 468). Sv¨¥t¨¡ Franciska v¨¥l¨¥?an¨¡s bija nevis rad¨©t skaistu m¨¡kslas darbu, bet gan ar vienk¨¡r?as sil¨©tes starpniec¨©bu rais¨©t cilv¨¥kos izbr¨©nu par Kristus ¨¡rk¨¡rt¨©go pazem¨©bu, likt aizdom¨¡ties par gr¨±t¨©b¨¡m, ko Vi?? cieta no m¨©lest¨©bas pret mums aukstaj¨¡ un nabadz¨©gaj¨¡ Betl¨¥mes grot¨¡. As¨©zes sv¨¥t¨¡ biogr¨¡fs atz¨©m¨¥: "?aj¨¡ aizkustino?aj¨¡ ain¨¡ mirdz eva??¨¥lisk¨¡ vienk¨¡r?¨©ba, tiek slav¨¥ta nabadz¨©ba, tiek cildin¨¡ta pazem¨©ba. Gre?o k?uva par jauno Betl¨¥mi" (85).
±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ Francisks izc¨¥la v¨¡rdu "izbr¨©ns". Ja m¨¥s, kristie?i, raug¨¡mies uz Kristus dzim?anas ainu tikai k¨¡ uz skaista un v¨¥sturiska notikuma atveidojumu, tad tas ir par maz. Kontempl¨¥sim V¨¡rda iemieso?an¨¡s, J¨¥zus dzim?anas nosl¨¥pumu ar izbr¨©na pilnu skatienu. Ja nav ?¨© izbr¨©na, m¨±su tic¨©ba ir v¨¡ja, t¨¡ ir "informat¨©va" tic¨©ba, skaidroja Romas b¨©skaps.
Sv¨¥tais t¨¥vs uzsv¨¥ra, ka Betl¨¥mes sil¨©te zin¨¡m¨¡ veid¨¡ ir m¨¥ren¨©bas skola. Un tas nav mazsvar¨©gi. Paties¨©b¨¡ ?odien past¨¡v risks pazaud¨¥t to, kas dz¨©v¨¥ ir svar¨©gs, un tas paradoks¨¡l¨¡ veid¨¡ pieaug tie?i Ziemassv¨¥tku laik¨¡. Ierauti pat¨¥ri?a virpul¨©, mirdzo?u rekl¨¡mu ap?ilbin¨¡ti, m¨¥s risk¨¥jam pazaud¨¥t b¨±tisko. Ziemassv¨¥tkus nedr¨©kst p¨¡rv¨¥rst par komerci¨¡lu triku, aizmirstot par solidarit¨¡ti ar tr¨±c¨©gajiem. J¨¥zus n¨¡k, lai d¨¡vin¨¡tu mums sevi, bet daudziem Ziemassv¨¥tki ir laiks sar¨±p¨¥t d¨¡vanas tikai sev.
Turpinot uzrunu, Romas b¨©skaps atg¨¡din¨¡ja, ka Kristus piedzim?anas aina tika veidota, lai aicin¨¡tu cilv¨¥ku atgriezties pie Dieva, kas dz¨©vo m¨±su vid¨±, atjaunot un stiprin¨¡t attiec¨©bas. Kontempl¨¥jot Kristus piedzim?anas ainu, redzam, ka t¨¡s galvenie varo?i ir vienk¨¡r?i, nabadz¨©gi un pazem¨©gi cilv¨¥ki. Vi?i dz¨©vo harmonij¨¡ ar rad¨©bu. T¨¡p¨¥c nost¨¡simies Betl¨¥mes sil¨©tes priek?¨¡, lai atv¨¥rtu savu sirdi br¨©numam. Tas ir m¨±su ce?? pie Dieva, kas atkl¨¡j¨¡s maza B¨¥rna izskat¨¡. Betl¨¥mes sil¨©te aicina m¨±s apst¨¡ties, apklusin¨¡t satraukt¨¡s domas, mekl¨¥t mieru l¨±g?an¨¡ un klusum¨¡, piedz¨©vot Dieva maigumu, ¨C teica Francisks.
Ta?u Gre?o izveidot¨¡ Kristus dzim?anas aina liecina ne tikai par m¨¥ren¨©bu, bet ar¨© par prieku. Patiess prieks ir kaut kas liel¨¡ks par izklaidi, lai gan p¨¥d¨¥j¨¡ nav slikta lieta, t¨¡ ir cilv¨¥ciska lieta, - atzina p¨¡vests. ?odien cilv¨¥ki bie?i izklaid¨¥jas bez prieka, radot lielu troksni. To var sal¨©dzin¨¡t ar kara?a galma ¨¡kstu, kas smejas, liek smieties citiem, bet vi?a sirds ir noskumusi. Paties¨¡ prieka avots ir Kristus. T¨¡ laika hronika v¨¥st¨©: "Un n¨¡k l¨©ksm¨©bas diena, l¨©ksm¨©bas laiks! [...] Tauta sapulc¨¥j¨¡s un priec¨¡j¨¡s ar t¨¡du prieku, k¨¡du nekad agr¨¡k nebija baud¨©jusi [...]. Visi atgriez¨¡s m¨¡j¨¡s neizsak¨¡ma prieka pilni" (Vita prima, XXX, 85-86: FF 469-470).
Bet no k¨¡ rad¨¡s ?is prieks? Noteikti ne no t¨¡, ka m¨¡j¨¡s tika atnestas daudzas d¨¡vanas vai tika r¨©kotas greznas svin¨©bas. N¨¥, tas bija prieks, kas izpl¨±da no sirds, saj¨±tot J¨¥zus tuvumu, Dieva maigumu, kas vienm¨¥r ir kop¨¡ ar mums. Ziemassv¨¥tku notikuma atveidojums par¨¡da t¨¡ laika realit¨¡ti: tur ir att¨¥lota Betl¨¥mes ganu un citu amatnieku ikdienas dz¨©ve; tur ir ar¨© ?aunums, ko simboliz¨¥ H¨¥roda pils; ¨©si sakot, tur ir pasaules skaistums un posts.
D¨¡rgie br¨¡?i un m¨¡sas, Betl¨¥mes sil¨©te ir k¨¡ maza aka, no kuras varam smelt cer¨©bu un prieku. Betl¨¥mes sil¨©te ir dz¨©vs eva??¨¥lijs, m¨¡jas eva??¨¥lijs. T¨¡pat k¨¡ aka B¨©bel¨¥, t¨¡ ir satik?an¨¡s vieta, kur m¨¥s, kop¨¡ ar Betl¨¥mes ganiem un Gre?o ?aud¨©m, nesam J¨¥zum savas cie?anas un r¨±pes. Ja m¨¥s, st¨¡v¨¥dami sil¨©tes priek?¨¡, uztic¨¥sim J¨¥zum visu, kas mums ir d¨¡rgs, ar¨© m¨¥s piedz¨©vosim "lielu prieku" (Mt 2, 10) ¨C uzrunas nosl¨¥gum¨¡ teica Francisks.
