Mekl膿t jaunus finan拧u risin膩jumus klimata aizsardz墨bas lab膩!
Inese 艩teinerte - Vatik膩ns
鈥淶in膩tniskie dati, kas ir m奴su r墨c墨b膩, ne募auj vilcin膩ties. Tie skaidri nor膩da, ka rad墨t膩 aizsardz墨ba ir viens no visneatliekam膩kajiem m奴slaiku izaicin膩jumiem. Ir j膩atz墨st ar墨, ka tas ir cie拧i saist墨ts ar miera saglab膩拧anu,鈥� teikts p膩vesta V膿st墨jum膩. Francisks atg膩dina, ka ekonomisk膩 att墨st墨ba nav mazin膩jusi nevienl墨dz墨bu, tie拧i pret膿ji, t膩 ir devusi priorit膩ti pe募艈ai un tikai da啪u indiv墨du interes膿m uz nabadz墨go r膿姆ina, k膩 ar墨 progres墨v膩 veid膩 vairojusi vides probl膿mas. Lai 拧o tendenci apst膩din膩tu un att墨st墨tu t膩du kult奴ru, kur tiek respekt膿ta cilv膿ka dz墨v墨ba un cie艈a, ir nepiecie拧ams saprast, ka posto拧膩s dz墨ves stilu sekas attiecas uz visiem. T膩p膿c p膩vests aicina visus kop膩 鈥減l膩not n膩kotni, lai risin膩jumi tiktu pied膩v膩ti glob膩l膩 perspekt墨v膩, nevis aizst膩vot tikai da啪u valstu intereses鈥�.
V膿st墨jum膩 izskan pamudin膩jums atbild墨gi nospraust konkr膿tus un t膩lejo拧us uzdevumus n膩kotnes lab膩, lai 拧aj膩s darba ned膿募膩s var膿tu iez墨m膿ties jauns kolekt墨vais risin膩jums attiec墨b膩 uz finans膿m, ko novirz墨t klimata aizsardz墨bai. P膩vests aicina par奴p膿ties par to, lai v膿l vair膩k neiedrag膩tu daudzu valstu piem膿ro拧an膩s sp膿jas, kuras jau t膩 nospie啪 ekonomiskais par膩ds.
T膩tad, p膩vests rezum膿, ka ir 鈥渏膩mekl膿 jauna starptautisk膩 finan拧u arhitekt奴ra鈥�, kas b奴tu 鈥渧eiksm墨ga, rado拧a un balst墨ta uz vienl墨dz墨bas, taisn墨bas un solidarit膩tes principiem鈥�, bet pats galvenais, lai t膩 b奴tu 鈥渃entr膿ta uz cilv膿ku鈥�. Sv膿t膩 t膿va skat墨jum膩, t膩 ir t膩da starptautiska finan拧u arhitekt奴ra, 鈥渒as vis膩m valst墨m, jo 墨pa拧i visnabadz墨g膩kaj膩m un t膩m, kuras visvair膩k pak募autas dabaskatastrof膩m, patie拧膩m nodro拧in膩tu att墨st墨bas ce募us, pamatojoties gan uz zemiem oglek募a izme拧iem, gan uz d膩snu dal墨拧anos, kas visiem 募autu sasniegt savu piln墨gu potenci膩lu un baud墨t cilv膿cisko cie艈u鈥�.
Kardin膩ls Pjetro Parolins COP29 samita dal墨bniekiem p膩vesta v膩rd膩 apliecin膩ja Sv膿t膩 Kr膿sla atbalstu vi艈u centienos, jo 墨pa拧i integr膩las ekolo模isk膩s izgl墨t墨bas un sensibiliz膩cijas pret vidi jom膩. Kardin膩ls piebilda, ka t膩 ir 鈥渃ilv膿ciska un soci膩la probl膿ma, kas aptver vair膩kus l墨me艈us鈥� un prasa skaidru r墨c墨bu no visiem. Vi艈拧 cit膿ja p膩vesta V膿st墨jumu, kur膩 teikts: 鈥淢膿s nedr墨kstam bezr奴p墨b膩 mazg膩t rokas, ieturot distanci un neizr膩dot interesi. Tas ir m奴su gadsimta patiesais izaicin膩jums.鈥�
