惭别办濒ē迟 jaunus finan?u risinājumus klimata aizsardzības labā!
Inese ?teinerte - 痴补迟颈办ā苍蝉
“Zinātniskie dati, kas ir mūsu rīcībā, ne?auj vilcināties. Tie skaidri norāda, ka radītā aizsardzība ir viens no visneatliekamākajiem mūslaiku izaicinājumiem. Ir jāatzīst arī, ka tas ir cie?i saistīts ar miera saglabā?anu,” teikts pāvesta Vēstījumā. Francisks atgādina, ka ekonomiskā attīstība nav mazinājusi nevienlīdzību, tie?i pretēji, tā ir devusi prioritāti pe??ai un tikai da?u indivīdu interesēm uz nabadzīgo rē?ina, kā arī progresīvā veidā vairojusi vides problēmas. Lai ?o tendenci apstādinātu un attīstītu tādu kultūru, kur tiek respektēta cilvēka dzīvība un cie?a, ir nepiecie?ams saprast, ka posto?ās dzīves stilu sekas attiecas uz visiem. Tāpēc pāvests aicina visus kopā “plānot nākotni, lai risinājumi tiktu piedāvāti globālā perspektīvā, nevis aizstāvot tikai da?u valstu intereses”.
Vēstījumā izskan pamudinājums atbildīgi nospraust konkrētus un tālejo?us uzdevumus nākotnes labā, lai ?ajās darba nedē?ās varētu iezīmēties jauns kolektīvais risinājums attiecībā uz finansēm, ko novirzīt klimata aizsardzībai. 笔ā惫别蝉迟蝉 aicina parūpēties par to, lai vēl vairāk neiedragātu daudzu valstu piemēro?anās spējas, kuras jau tā nospie? ekonomiskais parāds.
Tātad, pāvests rezumē, ka ir “jāmeklē jauna starptautiskā finan?u arhitektūra”, kas būtu “veiksmīga, rado?a un balstīta uz vienlīdzības, taisnības un solidaritātes principiem”, bet pats galvenais, lai tā būtu “centrēta uz cilvēku”. Svētā tēva skatījumā, tā ir tāda starptautiska finan?u arhitektūra, “kas visām valstīm, jo īpa?i visnabadzīgākajām un tām, kuras visvairāk pak?autas dabaskatastrofām, patie?ām nodro?inātu attīstības ce?us, pamatojoties gan uz zemiem oglek?a izme?iem, gan uz dāsnu dalī?anos, kas visiem ?autu sasniegt savu pilnīgu potenciālu un baudīt cilvēcisko cie?u”.
Kardināls Pjetro Parolins COP29 samita dalībniekiem pāvesta vārdā apliecināja Svētā Krēsla atbalstu vi?u centienos, jo īpa?i integrālas ekolo?iskās izglītības un sensibilizācijas pret vidi jomā. Kardināls piebilda, ka tā ir “cilvēciska un sociāla problēma, kas aptver vairākus līme?us” un prasa skaidru rīcību no visiem. Vi?? citēja pāvesta Vēstījumu, kurā teikts: “Mēs nedrīkstam bezrūpībā mazgāt rokas, ieturot distanci un neizrādot interesi. Tas ir mūsu gadsimta patiesais izaicinājums.”
