Novembrī pāvests aicina lūgties par vecākiem, kuri zaudēju?i bērnu
Jānis Evertovskis – 痴补迟颈办ā苍蝉
Bērna zaudējums ir tik moko?s un neizskaidrojams, ka standarta frāzes, ko nepavada reāla mīlestības pilna, delikāta un lūg?anu piepildīta tuvība, ir veltīgas – norāda Francisks. Tā ir tēma, par kuru vi?? jau vairākkārt ir izteicies, un tagad vi??, kā parasti, atgrie?as pie tās savā video vēstījumā. “Ko var pateikt vecākiem, kuri ir zaudēju?i bērnu? Kā vi?us mierināt?” – vi?? jautā. “Tam nav vārdu”.
Tad, kad viens laulātais zaudē otru, vi?? vai vi?a k?ūst par atraitni. Kad bērns zaudē vecākus, vi?? k?ūst bārenis. Tam ir savi apzīmējumi. Ta?u vecākiem, kuri zaudē bērnu, nav tamlīdzīga apzīmējuma. Nespēja izteikt bērna zaudējumu vārdos nav nebūt kaut kas mazsvarīgs. Tas vēl vairāk saasina ?o tra?ēdiju. Tāpēc da?reiz mierinājuma vārdi ir tik banāli vai sentimentāli, ka tie neko nedod. Pat tad, ja tie tiek teikti ar vislabākajiem nodomiem, tie var iecirst vēl lielākas brūces.
“Lai sniegtu mierinājumu vecākiem, kas zaudēju?i bērnu, ir nepiecie?ams vi?us uzklausīt,” saka pāvests, “būt vi?iem līdzās ar mīlestību un atbildīgi uz?emties rūpes pār vi?u sāpēm, mierinot nospiestos tā, kā to darīja Jēzus Kristus”. Svētais tēvs aicina ticīgos veidot tuvības un maiguma audeklu. Ticība, ko pavada citu ?ime?u sniegtais mierinājums, var būt ?oti svarīgs sāpes remdējo?s līdzeklis un pēc tik briesmīgas tra?ēdijas atdzīvināt cerību. Tāpēc pāvests mudina lūgties:
Publicētajā video mēs varam redzēt Serēnas bēdas, kura Romas D?emelli slimnīcā metās pāvesta Franciska apskāvienos, raudot par savu mazo And?eliku, kura nupat bija nomirusi no kādas ?enētiskas slimības. Tur ir Fran?esko vecāki – Luka un Paula. Vi?u 18 gadus jauno dēlu 2022. gadā notrieca automa?īna. Kop? tā laika nav bijis nevienas dienas, kad vi?i neatgrieztos negadījuma vietā vai neatnestu kādu ziedu uz vi?a kapa. Video redzam arī Viljama mammas Janetes bēdas, jo Viljamu – par to, ka vi?? iestājās pret vardarbību – 21 gada vecumā nogalināja bandas.
Materiālā tomēr netrūkst arī tādu attēlu, kas pievēr? skatītāja uzmanību traumas pārvarē?anai. Tur, piemēram, ir redzami Nainas kopienas dzīves fragmenti. Tā ir kopiena, kas reizi mēnesī pulcina ap sevi ?imenes, kas zaudēju?as bērnu. Nosaukums ir cēlies no vietas netālu no Nācaretes, kur Jēzus satika atraitni, kuras vienīgais bērns bija miris, un bez vārdiem pieskārās miru?ā bērna zārkam. Tā ir zīme, ka ?esti tik lielu sāpju priek?ā ir daudz svarīgāki par vārdiem.
Tie?i Nainas grupai, ar kuru pāvests tikās pirms gada, vi?? atgādināja, ka “būt kristietim nozīmē rūpēties par tiem, kas ir ievainoti un cie?, lai iedegtu mazas gaismi?as tur, kur viss ??iet zudis”. Un, saskaroties ar bērna nāvi, kas saistās ar milzīgām cie?anām un kuras nekad nedrīkst banalizēt ar tuk?iem vārdiem un virspusējām atbildēm, rūpēties par ievainotajiem vispirms nozīmē “zināt, kā raudāt kopā” un “kopā nest sāpju kliedzienu pie Jēzus”.
