Marija vispirms ir Sv膿t膩 Gara m膩cekle
D膩rgie br膩募i un m膩sas, labdien!
Starp da啪膩diem veidiem, k膩dos Sv膿tais Gars 墨steno savu sv膿tdaro拧o darbu Bazn墨c膩 鈥� Dieva V膩rdu, Sakramentiem, l奴g拧anu 鈥� ir k膩ds 墨pa拧s, un tas ir mari膩nisk膩 dievbij墨ba. Katoliskaj膩 trad墨cij膩 ir 拧is moto, 拧is teiciens: 鈥�Ad Iesum per Mariam鈥�, jeb 鈥�Pie J膿zus caur Mariju鈥�. Dievm膩te mums par膩da J膿zu. Vi艈a atver mums durvis, vienm膿r! Dievm膩te ir mamma, kas m奴s ved pie rokas pie J膿zus. Dievm膩te nekad nenor膩da uz sevi, Dievm膩te nor膩da uz J膿zu. T膩 ir mari膩nisk膩 dievbij墨ba: pie J膿zus caur Dievm膩tes rok膩m.
Sv膿tais P膩vils defin膿 krist墨go kopienu k膩 鈥淜ristus v膿stuli, ko esam sast膩d墨ju拧i, rakst墨tu ne ar tinti, bet ar dz墨v膩 Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds pl膩ksn膿m鈥� (Sal. 2 Kor 3, 3). Marija k膩 pirm膩 m膩cekle un Bazn墨cas att膿ls, ar墨 ir v膿stule, kas sarakst墨ta ar dz墨v膩 Dieva Garu. Tie拧i t膩d膿募 vi艈a var b奴t 鈥渟aprotama un las膩ma visiem cilv膿kiem鈥� (2 Kor 3, 2), ar墨 tiem, kuri neprot las墨t teolo模iskas gr膩matas, tiem 鈥渕azajiem鈥�, kuriem, k膩 saka J膿zus, ir atkl膩ti Valst墨bas nosl膿pumi, kas apsl膿pti gudrajiem (sal. Mt 11, 25).
Izsakot savu 鈥淛膩鈥�, - kad Marija saka e艈模elim 鈥渏膩, lai notiek Dieva griba鈥�, un piekr墨t b奴t par J膿zus mammu 鈥�, ir t膩 it k膩 Marija teiktu Dievam: 鈥淟奴k, es esmu pl膩ksne, uz kuras Rakst墨t膩js var rakst墨t to, ko v膿las, lai Kungs, kur拧 valda p膩r visu, dara ar mani, ko v膿las鈥� [1]. Taj膩 laik膩 rakst墨拧anai lietoja pl膩ksnes, kas nokl膩tas ar vasku; 拧odien m膿s teiktu, ka Marija sevi velt墨 k膩 baltu lapu, uz kuras Kungs var rakst墨t to, ko v膿las. Marijas 鈥淛膩鈥� e艈模elim 鈥� rakst墨ja k膩ds B墨beles p膿tnieks 鈥� atspogu募o 鈥渏ebk膩das reli模isk膩s iztur膿拧an膩s virsotni Dieva priek拧膩, jo visaugst膩kaj膩 m膿r膩 izsaka pas墨vo pieejam墨bu un akt墨vo gatav墨bu, visdzi募膩ko iztuk拧o拧anos, kop膩 ar visliel膩ko piepild墨jumu鈥� [2].
L奴k, k膩d膩 veid膩 Dieva M膩te ir Sv膿t膩 Gara instruments Vi艈a sv膿tdar墨拧anas darb膩. Visu to neskait膩mo v膩rdu pl奴du vid奴, kas izteikti un uzrakst墨ti par Dievu, Bazn墨cu un sv膿tumu, (kurus nedaudzi, vai pat neviens nav sp膿j墨gs izlas墨t un piln墨b膩 izprast), vi艈a mums pied膩v膩 vien divus v膩rdus, kurus visi, ar墨 visvienk膩r拧膩kie, sp膿j墨gi izteikt ikvien膩 situ膩cij膩: 鈥淟奴k, es esmu鈥� un 鈥渓ai notiek鈥�. Marija ir t膩, kura izteikusi 鈥渏膩鈥� Kungam un ar savu piem膿ru un aizbildniec墨bu mudina ar墨 m奴s izteikt savu 鈥渏膩鈥� Vi艈am, katru reizi, kad nepiecie拧ams paklaus墨t vai p膩rvar膿t k膩du p膩rbaud墨jumu.
Katr膩 v膿stures period膩, bet it sevi拧姆i 拧obr墨d, Bazn墨ca atrodas situ膩cij膩, k膩d膩 krist墨g膩 kopiena atrad膩s dien膩 p膿c Kristus uzk膩p拧anas debes墨s. Tai j膩sludina Eva艈模膿lijs vis膩m taut膩m, bet t膩 ar墨 gaida 鈥渟p膿ku no aug拧ienes鈥�, lai sp膿tu to paveikt. Un neaizmirs墨sim, ka taj膩 br墨d墨, k膩 las膩m Apustu募u darbos, m膩cek募i bija sapulc膿ju拧ies kop膩 ar 鈥淢ariju, J膿zus m膩ti鈥� (Apd 1, 14).
Ir tiesa, ka kop膩 ar vi艈u aug拧istab膩 atrad膩s ar墨 citas sievietes, tom膿r Marijas kl膩tb奴tne ir at拧姆ir墨ga un unik膩la. Starp vi艈u un Sv膿to Garu past膩v vienreiz膿ja un m奴啪墨ga saikne, kas ir pati Kristus persona, 鈥渋e艈emts no Sv膿t膩 Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas鈥�, k膩 m膿s to skait膩m Credo. Eva艈模膿lists L奴kass apzin膩ti uzsver sakar墨bu starp Sv膿t膩 Gara non膩k拧anu p膩r Mariju Pasludin膩拧an膩 un t膩 non膩k拧anu p膩r m膩cek募iem Vasarsv膿tkos, izmantojot identiskus apz墨m膿jumus abos gad墨jumos.
Sv膿tais As墨zes Francisks vien膩 no sav膩m l奴g拧an膩m sveic Jaunavu k膩 鈥渧isaugst膩k膩 Kara募a un debesu T膿va meitu un kalponi, vissv膿t膩k膩 Kunga J膿zus Kristus m膩ti, Sv膿t膩 Gara l墨gavu鈥� [3]. T膿va meita, D膿la M膩te, Sv膿t膩 Gara l墨gava! Nebija iesp膿jams v膿l vienk膩r拧膩k aprakst墨t unik膩l膩s attiec墨bas starp Mariju un Tr墨svien墨bu.
K膩 ikviens att膿ls, ar墨 鈥淪v膿t膩 Gara l墨gava鈥� nevar tikt absolutiz膿ts, bet gan tiek uztverta t膩 paties墨ba, ko tas v膿st墨, un t膩 ir 募oti skaista paties墨ba. Vi艈a ir l墨gava, bet, v膿l pirms tam, Sv膿t膩 Gara m膩cekle. M膩c墨simies no vi艈as b奴t paklaus墨gi Gara iedvesm膩m, 墨pa拧i, kad Vi艈拧 m奴s mudina 鈥渟teig拧us celties鈥� un doties pal墨dz膿t k膩dam, kuram m膿s esam nepiecie拧ami, k膩 vi艈a to dar墨ja p膿c tam, kad e艈模elis bija to atst膩jis (sal. Lk 1, 39). Paldies!
Kateh膿zi tulkoja pr. K膩rlis Mi姆elsons.
[1] Commento al Vangelo di Luca, framm. 18 (GCS 49, p. 227).
[2] H. Schürmann, Das Lukasevangelium, Friburgo in Br. 1968: trad. ital. Brescia 1983, 154.
[3] Fonti Francescane, Assisi 1986, n. 281.
