蜜桃交友

J膩nis Evertovskis 鈥� Vatik膩ns

Uzrun膩 Francisks uzsv膿ra, ka pasaulei nav vajadz墨gi miegaini 募audis, kas tikai atk膩rto to,  kas jau ir, bet tai ir vajadz墨gi jauni horeogr膩fi, jauni resursu, ko cilv膿ks nes sev墨, interpret膿t膩ji, jauni soci膩lie dzejnieki. Vi艈拧 nor膩d墨ja, ka nav vajadz墨gi t膩di izgl墨t墨bas mode募i, kas ir tikai 鈥渞ezult膩tu fabrikas鈥�, bez kult奴ras projekta, kas 募auj veidot cilv膿kus, sp膿j墨gus pal墨dz膿t pasaulei p膩r拧姆irt jaunu lappusi, izskau啪ot nevienl墨dz墨bu, end膿misko nabadz墨bu un atstumt墨bu. Pa拧reiz膿j膩s pasaules patolo模ijas nav nolemt墨ba, kas mums b奴tu j膩pie艈em pas墨vi. Skol膩m, universit膩t膿m, kult奴ras centriem b奴tu j膩m膩ca m奴s v膿l膿ties, b奴t izsl膩pu拧iem, sap艈ot, jo, k膩 teikts Otraj膩 P膿tera v膿stul膿, m膿s 鈥済aid膩m jaunas debesis un jaunu zemi, kur膩 m膩jos taisn墨ba鈥� (3, 13).

Galvenais jaut膩jums m奴su instit奴cij膩m ir 拧膩ds: 鈥淜o m膿s paties墨b膩 gaid膩m?鈥�. Iesp膿jams, god墨ga atbilde b奴s vil拧an膩s: pan膩kumus pasaules ac墨s, godu atrasties 鈥�谤别颈迟颈苍驳腻鈥� vai pa拧saglab膩拧anos. Protams, ja tas t膩 b奴tu, tas b奴tu par maz!

P膩vests mudin膩ja kl膩teso拧os censties uztvert savu misiju izgl墨t墨bas un kult奴ras jom膩 k膩 aicin膩jumu papla拧in膩t apv膩r拧艈us, tiekties p膿c iek拧膿jas vitalit膩tes, atbr墨vot vietu jaun膩m iesp膿j膩m, papla拧in膩t d膩vanas dimensijas, un tas notiek tad, kad dal膩mies sav膩 d膩van膩 ar citiem. M奴su pien膩kums ir teikt pedagogam un m膩ksliniekam: 鈥淓siet p膩rbag膩ti, risk膿jiet!

Turpin膩jum膩 Francisks atg膩din膩ja, ka mums nav iemesla b奴t bai募u p膩r艈emtiem. Pirmk膩rt, t膩p膿c, ka Kristus ir m奴su ce募vedis un ce募abiedrs. Otrk膩rt, t膩p膿c, ka m膿s esam t膩da kult奴ras un izgl墨t墨bas mantojuma glab膩t膩ji, kas ir liel膩ks par mums pa拧iem. Sv膿tais t膿vs min膿ja August墨na, Efr膿ma S墨rie拧a, Akv墨nas Tomasa, Ed墨tes 艩teinas, Bl膿za Pask膩la un citu di啪garu mantojumu. 鈥溑犇乨u liecinieku pulka ieskauti, atbr墨vosimies no pesimisma nastas. Pesimisms nav krist墨gs鈥�, vi艈拧 sac墨ja. 鈥淎r visiem sp膿kiem apvienosimies, lai atbr墨votu cilv膿kus no nihilisma 膿nas, kas, iesp膿jams, ir visb墨stam膩k膩 m奴sdienu kult奴ras s膿rga, jo t膩 ir t膩, kas pretend膿 izdz膿st cer墨bu. Un neaizmirs墨sim: cer墨ba nepievi募, t膩 ir sp膿ks鈥�.

P膩vests atzina, ka reiz膿m vi艈拧 grib膿tu kliegt aus墨 拧im v膿stures laikmetam: 鈥淣eaizmirstiet cer墨bu!鈥�. Vi艈拧 aicin膩ja kl膩teso拧os Jubilejas gad膩 papla拧in膩t 拧o saucienu. 鈥淚r tik daudz dar膩m膩: tagad ir laiks uzloc墨t piedurknes鈥�, vi艈拧 teica.

艩odien pasaul膿 ir visliel膩kais studentu skaits v膿stur膿. Aptuveni 110 miljoni b膿rnu pabeidz skolu. 艩is skaitlis ir uzmundrino拧s. Tom膿r joproj膩m past膩v b膿d墨gas at拧姆ir墨bas, jo aptuveni 250 miljoni b膿rnu un pusaud啪u neapmekl膿 skolu. 艩膩das situ膩cijas main墨拧ana ir steidzams mor膩ls pien膩kums, jo kult奴ras genoc墨ds nenotiek tikai ar mantojuma izn墨cin膩拧anu 鈥� uzsv膿ra Francisks.

鈥淏r膩募i un m膩sas鈥�, vi艈拧 sac墨ja, 鈥渒ad m膿s laup膩m b膿rniem vi艈u n膩kotni, tas ir kult奴ras genoc墨ds, kad m膿s vi艈iem nenodro拧in膩m apst膩k募us, lai vi艈i k募奴tu par to, par ko vi艈i var膿tu k募奴t, ir kult奴ras genoc墨ds. Kad m膿s daudzviet redzam b膿rnus, kas rokas atkritumos, lai kaut ko p膩rdotu un t膩d膩 veid膩 var膿tu pa膿st. Padom膩sim par cilv膿ces n膩kotni kop膩 ar 拧iem b膿rniem鈥�.

P膩vests atzina, ka 墨pa拧i noz墨m墨ga joma, kas iez墨m膿 laikmeta p膩rmai艈as, ir milz墨gais l膿ciens zin膩tnes att墨st墨b膩 un tehnolo模iju inov膩cij膩s. 艩odien m膿s nevaram ignor膿t, piem膿ram, m膩ksl墨g膩 intelekta ien膩k拧anu m奴su dz墨v膿 ar vis膩m t膩 sek膩m. 艩is fenomens izvirza b奴tiskus jaut膩jumus. T膩p膿c Romas b墨skaps aicin膩ja universit膩拧u p膿tniec墨bas centrus iesaist墨ties pa拧reiz膿j膩s revol奴cijas izp膿t膿, izgaismojot t膩s priek拧roc墨bas un briesmas.

Uzrunas nosl膿gum膩 p膩vests atk膩rtoja: 鈥淢膿s nedr墨kstam 募aut bail膿m uzvar膿t. Atcerieties, ka sare啪模墨tas kult奴ras p膩rmai艈as bie啪i vien izr膩d膩s visaugl墨g膩k膩s un rado拧膩k膩s cilv膿cisk膩s domas att墨st墨bai. Kontempl膿jot dz墨vo Kristu, m膿s ieg奴stam drosmi mesties n膩kotn膿, pa募aujoties uz Kunga v膩rdu, kas m奴s izaicina: 鈥楶膩rcelsimies uz otru krastu鈥� (Mk 4, 35)鈥�. 鈥淟奴dzu, neesiet pension膿ti pedagogi! Pedagogs vienm膿r iet uz priek拧u, vienm膿r鈥�, piekodin膩ja Francisks.