蜜桃交友

Inese 艩teinerte - Vatik膩ns

Francisks v膿las, lai jauno priesteru, k膩 ar墨 citu pastor膩lo darbinieku form膩cij膩 Bazn墨cas v膿stures studij膩m tiktu piev膿rsta pietiekama uzman墨ba, ieaudzin膩ta 鈥減atiesa v膿stures izj奴ta鈥�. 艩aj膩 j膿dzien膩 p膩vests ietver ne tikai 鈥減adzi募in膩tas un punktu膩las zin膩拧anas鈥� par aizvad墨tajiem 20 kristiet墨bas gadsimtiem, bet ar墨 鈥渟kaidru izpratni par cilv膿ka b奴tnes v膿sturisko dimensiju鈥�. 鈥淣eviens nevar patiesi paz墨t sevi, kas vi艈拧 ir un kas v膿las b奴t r墨t, neuzturot saikni, kas vi艈u saista ar iepriek拧膿j膩m paaudz膿m,鈥� teikts v膿stul膿. P膩vests atz墨m膿, ka tas attiecas ne tikai uz katru cilv膿ku atsevi拧姆i, bet ar墨 pla拧膩k膩 l墨men墨 uz kopien膩m.

 鈥淏azn墨cas v膿sture ir j膩m墨l un j膩stud膿 k膩 sava mamma, t膩da, k膩da t膩 ir鈥�, raksta Romas b墨skaps, 鈥淏azn墨cas v膿sture mums pal墨dz raudz墨ties uz re膩lo Bazn墨cu, lai var膿tu m墨l膿to to, kas patie拧膩m eksist膿. T膩 ir m膩c墨jusies un turpina m膩c墨ties no sav膩m k募奴d膩m un saviem kritieniem. 艩墨 Bazn墨ca, kas atpaz墨st sevi ar墨 vistum拧膩kajos br墨啪os, sp膿j saprast pasaules, kur膩 dz墨vo, traipus un ievainojumus. Ja t膩 cent墨sies pasauli atvese募ot un pal墨dz膿s tai augt, tad dar墨s to t膩d膩 pa拧膩 veid膩, k膩d膩 cen拧as atvese募ot un likt augt pa拧ai sev, neraugoties uz to, ka daudzreiz to nesp膿j.鈥�

Izgl墨tot kandid膩tus uz priester墨bu p膩vesta skat墨jum膩 ir 鈥渁c墨mredzama nepiecie拧am墨ba鈥�, jo 墨pa拧i 拧aj膩 laik膩, kur膩 鈥減riek拧roka tiek dota v膿stures izj奴tas zudumam, kas raisa turpm膩ku 拧姆el拧anos鈥�. 鈥淚r man膩ma zin膩ma veida 鈥渄ekonstrukt墨vas鈥� kult奴ras iespie拧an膩s, kur cilv膿ka br墨v墨ba pretend膿 celt visu no nulles,鈥� atz墨m膿 p膩vests.   

V膿stules turpin膩jum膩 Sv膿tais t膿vs v膿r拧as pie visiem, ne tikai pie n膩kamajiem priesteriem, aicinot atjaunot savu v膿stures izj奴tu. Vi艈拧 br墨dina, ka tad, ja k膩ds pied膩v膩 ignor膿t v膿sturi, atteikties no savu sen膷u pieredzes, nicin膩t to, kas ir pag膩jis un raudz墨ties tikai n膩kotn膿, tas noz墨m膿, ka 拧is cilv膿ks v膿las, lai m膿s atteiktos no sav膩m sakn膿m, nekam citam netic膿tu, k膩 tikai vi艈a apsol墨jumiem un pak募autos vi艈a pl膩niem. T膩 dara 鈥渄a啪膩du kr膩su ideolo模ijas, kas izn墨cina visu to, kas ir at拧姆ir墨gs un t膩d膩 veid膩 bez ierun膩m cer uzkundz膿ties citiem鈥�.

V膿stures izj奴ta k募奴st v膿l nepiecie拧am膩ka laik膩, kad izplat膩s tendence atteikties no atmi艈as glab膩拧anas, vai veidot jaunu, domin膿jo拧o ideolo模iju pras墨b膩m atbilsto拧u atmi艈u. Pag膩tnes un v膿stures izdz膿拧anas, vai 鈥渢endenciozu鈥� v膿sturisko st膩stu priek拧膩 v膿sturnieku darbs, v膿stures paz墨拧ana un pla拧a t膩s izplat墨拧ana var kalpot par pretstatu v膿stures mistifik膩cijai, savt墨gu intere拧u vad墨tai p膩rrakst墨拧anai, karu, vaj膩拧anu, iero膷u ra啪o拧anas un p膩rdo拧anas, k膩 ar墨 citas 募aunas r墨c墨bas attaisno拧anai.

P膩vests atz墨m膿, ka 拧odien tiek izplat墨ta bie啪i vien nepatiesa, m膩ksl墨ga un klaji mel墨ga atmi艈a un taj膩 pa拧膩 laik膩 pilsoniskaj膩 sabiedr墨b膩, taj膩 skait膩 ar墨 krist墨gaj膩s kopien膩s, ir v膿rojams v膿stures zin膩拧anu tr奴kums. V膿sturnieku loma un vi艈u ieg奴to rezult膩tu paz墨拧ana 拧odien ir iz拧姆iro拧i un tie var kalpot par pretindi n膩v膿jo拧ajam naida re啪墨mam, kas balst膩s uz nezin膩拧anu un aizspriedumiem. Taj膩 pa拧膩 laik膩 tie拧i pag膩tnes padzi募in膩ta izzin膩拧ana r膩da, ka nedr墨kstam aprobe啪oties ar t膩s 膩tru interpret膩ciju, atsakoties iev膿rot pag膩tnes sekas. Pag膩tnes un tagadnes realit膩te nav vienk膩r拧s fenomens, ko var reduc膿t uz b墨stamiem vienk膩r拧ojumiem.

P膩vests atg膩dina par J膿zus 模enealo模iju, par kuru v膿st墨ts Mateja Eva艈模膿lij膩 un nor膩da, ka 鈥渘ekas tur nav vienk膩r拧ots, izdz膿sts, vai izdom膩ts鈥�. Kunga 模enealo模iju sast膩da 墨sta v膿sture, kur ir kl膩teso拧i da啪i 鈥減roblem膩tiski, lai neteiktu vair膩k鈥� v膩rdi. Taj膩, piem膿ram, ir izcelts 姆膿ni艈a D膩vida gr膿ks (sal. Mt 1,6). Tom膿r, viss beidzas un uzplaukst Marij膩 un Krist奴 (sal. Mt 1,16).

 鈥淛a tas ir noticis Pest墨拧anas v膿stur膿, tad l墨dz墨gi notiek ar墨 Bazn墨cas v膿stur膿. K膩 teikts Vatik膩na II koncila dekr膿t膩 鈥淎d gentes鈥�, da啪reiz Bazn墨ca 鈥減膿c laim墨ga s膩kuma, s膩p墨g膩 k膩rt膩 ir pieredz膿jusi regresu, vai vismaz non膩kusi neatbilsto拧膩 un nepietiekam膩 st膩vokl墨鈥� (6). Ar墨 Pastor膩laj膩 Konstit奴cij膩 鈥淕audium et spes鈥� (43) atz墨m膿ts, ka Bazn墨cas ilgaj膩 v膿stur膿 t膩s locek募u vid奴 ir biju拧i kl膿ra locek募i un laji, kuri nebija uztic墨gi Dieva Garam.

P膩vesta v膿stul膿 atg膩din膩ts ar墨, ka god墨gas v膿stures studijas Bazn墨cai pal墨dz lab膩k saprast savas attiec墨bas ar da啪膩d膩m taut膩m un 拧墨m studij膩m ir j膩izgaismo un j膩interpret膿 拧o tautu smag膩kie un sare啪模墨t膩kie br墨啪i. T膩p膿c Francisks aicina neaizmirst t膩dus notikumus, k膩 piem膿ram, 鈥淪hoah鈥�, atombumbu nome拧ana uz Hirosimu un Nagasaki, vaj膩拧anas, vergu tirdzniec墨ba, etnisk膩s izn墨cin膩拧anas da啪膩d膩s zem膿s, k膩 ar墨 daudzus citus v膿sturiskus faktus, kas liek kaun膿ties, ka esam cilv膿ki. P膩vests nor膩da, ka 鈥渂ez atmi艈as nav iesp膿jams virz墨ties uz priek拧u.鈥� Vi艈拧 aicina glab膩t atmi艈u ne tikai par 募aun膩m, bet ar墨 par lab膩m liet膩m, par solidarit膩tes, piedo拧anas, br膩l墨guma 啪estiem. 鈥淧iedot, nenoz墨m膿 aizmirst,鈥� vi艈拧 piebilst.

 鈥淟墨dz ar atmi艈u, v膿sturisk膩s paties墨bas mekl膿jumi ir nepiecie拧ami, lai Bazn墨ca var膿tu uzs膩kt, k膩 ar墨 pal墨dz膿t uzs膩kt sabiedr墨b膩, god墨gus un efekt墨vus soci膩l膩s izl墨g拧anas un miera ce募us,鈥� teikts Sv膿t膩 t膿va v膿stul膿. T膩s nosl膿gum膩 vi艈拧 dal膩s da啪os savos nov膿rojumos par Bazn墨cas v膿stures studij膩m. Pirmais nov膿rojums attiecas uz risku, ka 拧膩das studijas var aprobe啪oties tikai ar hronolo模iju, vai pat k募奴dainu apolo模膿tisku ievirzi, kas Bazn墨cas v膿sturi var p膩rv膿rst vien墨gi par pag膩ju拧o gadsimtu teolo模ijas, vai gar墨guma balstu.

Otrais nov膿rojums attiecas uz faktu, ka vis膩 pasaul膿 m膩c墨to Bazn墨cas v膿sturi, 拧姆iet, ietekm膿 visp膩r膿js redukcionistisks raksturs, ar joproj膩m blakus eso拧o teolo模iju, kas p膿c tam bie啪i vien izr膩d膩s nesp膿j墨ga patiesi iesaist墨ties dialog膩 ar m奴sdienu v墨rie拧u un sievie拧u dz墨vo un eksistenci膩lo realit膩ti. Ta膷u, Bazn墨cas v膿sturi, ko m膩ca k膩 da募u no teolo模ijas, nevar atraut no sabiedr墨bu v膿stures.

Tre拧ais p膩vesta izteiktais nov膿rojums pamatojas uz faktu, ka n膩kamo priesteru form膩cijas proces膩 joproj膩m ir j奴tama ar avotiem nesaska艈ota izgl墨t墨ba. T膩, piem膿ram, studentiem reti tiek rad墨ti nosac墨jumi, lai tie las墨tu t膩dus b奴tiskus kristiet墨bas senatnes tekstus, k膩 鈥淒iogneta v膿stule鈥�, 鈥淒idahe鈥�, vai 鈥淢ocek募u darbi鈥�. 

Ceturtais nov膿rojums attiecas uz v膿stures pasniedz膿ju dedz墨bu un sp膿ju aizraut un iesaist墨t.

Piektais nov膿rojums skar saikni starp Bazn墨cas v膿sturi un ekleziolo模iju. V膿stures studij膩m ir ko dot t膩das ekleziolo模ijas izstr膩d膿, kas patie拧膩m b奴tu v膿sturiska un mistiska.

Sestais un p膿d膿jais nov膿rojums attiecas uz to cilv膿ku p膿du izdz膿拧anu, kuru balss gadsimtu gait膩 netika uzklaus墨ta. L墨dz ar to ir gr奴ti izdar墨t prec墨zu v膿sturisku rekonstrukciju. T膩p膿c p膩vests aicina Bazn墨cas v膿sturniekus pielikt p奴les, lai cik vien iesp膿jams vair膩k var膿tu izgaismot t膩 d膿v膿to 鈥減膿d膿jo鈥� vaigu un rekonstru膿t gan vi艈u sak膩vju un piedz墨voto p膩ridar墨jumu v膿sturi, gan ar墨 vi艈u cilv膿cisk膩s un gar墨g膩s bag膩t墨bas, pied膩v膩jot instrumentus, kas pal墨dz膿tu saprast mar模inaliz膩cijas un atstumt墨bas fenomenus 拧odien.

Pie 拧墨 p膿d膿j膩 punkta p膩vests piebilst, ka Bazn墨cas v膿sture var pal墨dz膿t iedzi募in膩ties mocekl墨bas pieredz膿, apzinoties, ka nav Bazn墨cas v膿stures bez mocekl墨bas, un ka nekad nevajadz膿tu pazaud膿t 拧o d膩rgo atmi艈u.

Izdarot v膿stules kopsavilkumu, Francisks atg膩dina, ka runa ir par studij膩m, nevis virspus膿ju las膩mvielu, par Internet dz墨l膿s uzietiem aprakstiem. 鈥淪tudijas ir vajadz墨gas, lai uzdotu jaut膩jumus, ne募autu sevi anestez膿t banalit膩tei, bet mekl膿tu j膿gu dz墨vei,鈥� raksta p膩vests.