Francisks: "Ar墨 拧odien daudz膩m zem膿m ir nepiecie拧ami migranti"
Inese 艩teinerte - Vatik膩ns
Apgalvojis, ka migranti ir cer墨bas skolot膩ji, Horhe Mario Bergoljo atcer膿j膩s dz墨vi vec膩ku m膩j膩s Argent墨n膩, kur iece募ot膩ji vad墨j膩s p膿c p膩rliec墨bas, ka vi艈iem ir j膩dod savs ieguld墨jums 拧墨s zemes att墨st墨b膩. 鈥淢igranti dodas ce募膩, lai 鈥渟avu dieni拧姆o maizi rastu citviet鈥�, k膩 savulaik ir teicis sv膿tais D啪ovanni Skalabrini, un nepadodas ar墨 tad, ja viss 拧姆iet v膿rsts pret vi艈iem. Vi艈u uzc墨t墨ba, ko bie啪i vien vada m墨lest墨ba, uz dzimten膿 paliku拧aj膩m 模imen膿m, daudz ko m膩ca, jo 墨pa拧i jums, kas esat 鈥渕igranti starp migrantiem鈥�,鈥� teica p膩vests mision膩ru kongreg膩cijas locek募iem.
Sv膿tais t膿vs atz墨m膿ja, ka caur tik拧an膩s, dialoga, Kristus pie艈em拧anas sve拧iniek膩 dinamiku, mision膩ri aug kop膩 ar tiem, kuriem kalpo. 鈥淣膩kotnes mekl膿jumos, kas vada migrantu, izpau啪as nepiecie拧am墨ba p膿c pest墨拧anas, kas mums visiem ir kop墨ga, neraugoties uz rasu un dz墨ves apst膩k募u at拧姆ir墨b膩m,鈥� atg膩din膩ja p膩vests. Vi艈拧 preciz膿ja, ka 鈥渃e募ojums鈥�, ja tas tiek pareizi saprasts un izdz墨vots, pat s膩p膿s var k募奴t par v膿rt墨gu tic墨bas un cilv膿c墨bas skolu gan tam, kur拧 pal墨dz, gan ar墨 tam, kuram tiek pal墨dz膿ts. Francisks aicin膩ja neaizmirst, ka pest墨拧anas v膿sture ir migrantu un ce募ojo拧o tautu v膿sture.
Par to atg膩din膩jis, p膩vests p膩rg膩ja pie otra aspekta 鈥� pie 鈥減astor膩laj膩m r奴p膿m par cer墨bu鈥�. Francisks nor膩d墨ja, ka pateicoties atbilsto拧am atbalstam, migr膩cija var k募奴t par izaugsmes iesp膿ju visiem, savuk膩rt, tad, ja tiek dz墨vota vientul墨b膩 un pamest墨b膩, t膩 var ievirz墨ties de模ener膿jo拧膩 gultn膿 ar zaud膿t膩m sakn膿m, v膿rt墨bu un n膩kotnes perspekt墨vu kr墨zi, kas var novest pie tic墨bas zuduma un izmisuma. 鈥淢igrants ir j膩pie艈em, j膩pavada, j膩veicina vi艈a cilv膿cisk膩 cie艈a un vi艈拧 ir j膩integr膿,鈥� atk膩rtoja p膩vests. Lai nezaud膿tu sp膿kus un var膿tu turpin膩t uzs膩kto ce募u, ir nepiecie拧ams k膩ds, kur拧 par vi艈u par奴p膿jas, taj膩 skait膩 gar墨gi un psiholo模iski.
鈥淎r墨 拧odien daudz膩m zem膿m ir nepiecie拧ami migranti,鈥� teica Francisks. 鈥淚t膩lijai nav b膿rnu, nav b膿rnu. Vid膿jais vecums ir 46 gadi. It膩lijai ir nepiecie拧ami migranti un tai tie ir j膩pie艈em, j膩pavada, j膩veicina vi艈u cie艈a un j膩integr膿. Mums ir j膩saka 拧墨 paties墨ba.鈥� To pateicis, p膩vests p膩rg膩ja pie tre拧膩, ar migr膩ciju saist墨t膩 aspekta 鈥� pie tuv膩km墨lest墨bas.
Gatavojoties 1900. gada Jubilejai, sv膿tais D啪ovanni Skalabrini ir sac墨jis: 鈥淧asaule vaid zem lielo nelaimju smaguma鈥�. 鈥淭ie ir smagi v膩rdi, kas, diem啪膿l, ar墨 拧odien skan aktu膩li. Ar墨 m奴su dien膩s, tie, kuri dodas ce募膩, bie啪i to dara tra模isku un netaisn墨gu iemeslu d膿募 鈥� iesp膿ju, demokr膩tijas, n膩kotnes tr奴kuma, vai kara scen膩riju d膿募,鈥� teica Romas b墨skaps. Vi艈拧 piebilda, ka situ膩ciju v膿l vair膩k s膩p墨gu dara bag膩to zemju aizv膿rt墨ba. Tajos, kuri klauv膿 pie 拧o zemju durv墨m, t膩s saskata draudus savai labkl膩j墨bai.
P膩vests atg膩din膩ja, ka B墨bel膿 ir aprakst墨ts viens no Jubilejas likumiem, proti, zemes atdo拧ana tam, kur拧 to bija pazaud膿jis. 艩odien, saska艈膩 ar Sv膿t膩 t膿va ierosin膩jumu, 拧膩ds taisn墨bas akts var膿tu konkretiz膿ties cit膩d膩 kontekst膩 鈥� tuv膩km墨lest墨b膩, kas neatkar墨gi no rases, vai izcelsmes vietas, centr膩 liek cilv膿ku, vi艈a ties墨bas un cie艈u, p膩rvarot stereotipus un otr膩 saskatot vien墨gu, sakr膩lu, neaizskaramu un d膩rgu Dieva d膩vanu priek拧 visiem.
Francisks izteica gandar墨jumu, ka sv膿t膩 D啪ovanni Skalabrini harizma joproj膩m ir dz墨va Bazn墨c膩, par ko liecina daudzi jaunie拧i no da啪膩d膩m pasaules zem膿m. 鈥淓siet pateic墨gi Kungam par sa艈emto paaicin膩jumu,鈥� rosin膩ja p膩vests skalabrinie拧u kongreg膩cijas mision膩rus. Vi艈拧 aicin膩ja neaizmirst l奴g拧anu un Sv膿t膩 Sakramenta ador膩ciju. Pirms dot savu apustulisko sv膿t墨bu, Francisks past膩st墨ja, ka no skalabrinie拧u vidus vienu ir izv膿l膿jies iecelt kardin膩la k膩rt膩. Paties墨b膩 vi艈拧 tika izv膿l膿ts jau agr膩k, bet toreiz atteic膩s, ta膷u gaid膩maj膩 Konsistorij膩, paklaus墨bas d膿募, ir piekritis sa艈emt kardin膩la purpuru. 鈥淯ztveriet to par lielu cie艈as apliecin膩jumu,鈥� teica p膩vests kongreg膩cijai, kura nododas migrantu apr奴pei.
