蜜桃交友

Alessandro Di Bussolo, Jānis Evertovskis - 痴补迟颈办ā苍蝉

“Vi?? mūs mīlēja,” saka svētais Pāvils, runājot par Kristu (Rom 8, 37). Apustulis mums atklāj, ka no ?īs mīlestības mūs “nekas nekad nevar ??irt” (Rom 8, 39). Tā sākas pāvesta Franciska ceturtā enciklika, kuras nosaukumā ir ietverti ?ie pirmie vārdi “Dilexit nos” un kas ir veltīta Jēzus Kristus Sirds cilvēciskajai un dievi??ajai mīlestībai: “Vi?a atvērtā sirds ir mums priek?ā un gaida mūs bez nosacījumiem, neizvirzot nekādas sākotnējas prasības, lai tikai mūs mīlētu un piedāvātu mums savu draudzību: Vi?? mūs mīlēja pirmais (sal. 1 J? 4, 10). Pateicoties Jēzum, «mēs esam iepazinu?i un ieticēju?i mīlestībai, kas Dievam ir uz mums» (1 J? 4, 16)” (Dilexit nos, 1). “Dilexit nos” tulkojumā no latī?u valodas nozīmē “Vi?? mūs mīlēja”.

Kristus mīlestība, kas atspogu?ojas Vi?a Svētajā Sirdī

Sabiedrībā, kurā aizvien bie?āk ir sastopamas “da?ādas reli?iozitātes formas bez atsauces uz personīgām attiecībām ar mīlestības Dievu” (87) un kurā kristietība tai pat laikā nereti aizmirst “ticības maigumu un prieku, ko sniedz nodo?anās kalpo?anai, un misijas degsmi” (88), pāvests Francisks piedāvā no jauna padzi?ināti iepazīt Kristus mīlestību, kas attēlota Vi?a Svētajā Sirdī, un aicina mūs atjaunot tās autentisko godinā?anu. Vi?? atgādina, ka Kristus Sirdī “mēs varam atrast visu Eva??ēliju” (89): tie?i Vi?a Sirdī “mēs beidzot atpazīstam sevi un mācāmies mīlēt” (30).

??iet, ka pasaule ir zaudējusi sirdi

Francisks skaidro, ka, sastopoties ar Kristus mīlestību, “mēs k?ūstam spējīgi veidot brālīgas saites, atzīt katra cilvēka cie?u un kopā rūpēties par mūsu kopīgajām mājām” (217). Un Kristus Sirds priek?ā vi?? lūdz Kungu “atkal ap?ēloties par ?o ievainoto zemi”, un izliet pār to “savas gaismas un mīlestības dārgumus”, lai pasaule, ko piemeklēju?i kari, sociālekonomiskā nelīdzsvarotība, patēri?a drudzis un tehnolo?iju antihumāna izmanto?ana, “atgūtu to, kas ir vissvarīgākais un visnepiecie?amākais, proti, sirdi” (31). Dokuments publicēts laikā, kad tiek svinēta 350 gadu jubileja, kop? Jēzus Sirds pirmās parādī?anās svētajai Margaritai Marijai Alakokai 1673. gadā. Jubilejas svinības noslēgsies 2025. gada 27. jūnijā.

Atgrie?anās pie sirds svarīgā nepiecie?amība

Vissvētākās Jēzus Sirds godinā?anai veltītā enciklikā sastāv no piecām noda?ām, kurās ir apkopoti, kā jau tika pazi?ots 5. jūnijā, iepriek?ējie Ma?istērija teksti un garā vēsture, kas sniedzas līdz pat Svētajiem Rakstiem, “lai ?odien visai 叠补锄苍ī肠补i no jauna piedāvātu ?o garīgā skaistuma piepildīto kultu”.

Pirmajā noda?ā “Sirds nozīme” tiek paskaidrots, kāpēc pasaulē, kurā esam kārdināti “k?ūt par nepiesātināmiem patērētājiem”, ir nepiecie?ams “atgriezties pie sirds” (2). 笔ā惫别蝉迟蝉 norāda, ka mūsdienās novērojamās sirds vērtības kri?anās saknes meklējamas “grie?u un pirmskristīgās ēras racionālismā, postkristīgajā ideālismā un materiālismā”, kas deva priek?roku tādiem jēdzieniem kā “prāts, griba vai brīvība”. Un, neatrodot vietu sirdij, “netika pietieko?i pla?i attīstīta arī ideja par personisko centru”, kas var visu apvienot, proti, mīlestību (10).

Jēzus mīlestības ?esti un vārdi

Otrā noda?a “Mīlestības ?esti un vārdi” ir veltīta Kristus mīlestības ?estiem un vārdiem, ?estiem, ar kādiem Vi?? izturas pret mums kā pret draugiem. Tajā parādīts, ka Dievs “ir tuvība, līdzjūtība un maigums”. Vi?a skatiens ir tādas personas skatiens, kas “visu savu uzmanību velta cilvēkiem” un vi?u cie?anām. Vi?a visdai?runīgākais mīlestības vārds ir “pienaglo?ana pie krusta”, kas notika pēc tam, kad vi?? bija raudājis par savu draugu Lācaru un cietis Olīvu dārzā”, apzinādamies, kādā nāvē vi?am būs jāmirst “no to rokas, kurus Vi?? tik ?oti mīlēja” (46).

Atgriezties pie iemiesotās Eva??ēlija sintēzes

Tre?ajā noda?ā “Tā ir Sirds, kas tik ?oti mīlēja”, pāvests paskaidro, ka Kristus Sirds satur “trīskār?u mīlestību”: Vi?a fiziskās sirds jūtu mīlestību “un Vi?a divkār?o garīgo mīlestību, tas ir, cilvēcisko un dievi??o mīlestību” (66), kurā mēs atrodam “bezgalīgo galīgajā” (64). 笔ā惫别蝉迟蝉 Francisks aicina atjaunot Jēzus Sirds godinā?anu arī tādē?, lai stātos pretī “jaunām «garīguma bez miesas» izpausmēm”, kas sastopamas sabiedrībā” (87). Tā kā mēs ?odien sastopam kopienas un to ganus, kuri koncentrējas vairāk uz ārējām aktivitātēm, strukturālām reformām, kurās pietrūkst Eva??ēlija gara, pārspīlētu organizē?anu, pasaulīgiem projektiem, sekularizētu domā?anu un priek?likumiem, kurus reizēm mē?ina uzspiest visiem, mums ir jāatgrie?as pie “iemiesotās Eva??ēlija sintēzes” (90).

Svētās un svētie, piepildīti ar mīlestību, kas padzirdina

Ceturtajā noda?ā “Mīlestība, kas dod dzert” Francisks citē vairākus 叠补锄苍ī肠补s tēvus, kuri runāja par “Jēzus sānā iecirsto brūci kā Gara ūdens avotu”, kas remdē mūsu slāpes pēc Dieva mīlestības. Svētais Augustīns “pavēra ce?u Jēzus Svētās Sirds godinā?anai”, norādot uz to kā “personīgās satik?anās ar Kungu vietu” (103). 笔ā惫别蝉迟蝉 piemin vairākas svētās sievietes, kuras “stāstīja par savu satik?anās ar Kristu pieredzi, ko raksturo atpūta Kunga Sirdī” (110).

Parādī?anās svētajai Margaritai Marijai Alakokai

Svētā Margarita Marija Alakoka stāsta par Jēzus parādī?anos vi?ai Paralemonjālā no 1673. gada decembra līdz 1675. gada jūnijam. Mums nodotā vēstījuma kodolu var apkopot vārdos, ko svētā Margarita dzirdēja: “Lūk, tā ir Sirds, kas tik ?oti mīlēja cilvēkus” līdz pat sevis pilnīgajai atdevei, “lai atklātu vi?iem savu Mīlestību” (121). 笔ā惫别蝉迟蝉 Francisks runā arī par svētās Terēzes no Lizjē un svētās Faustīnas Kova?skas pieredzi. Pēdējā īpa?i izce? Dieva ?ēlsirdību, ko vēlāk turpināja darīt arī svētais Jānis Pāvils II.

Nākamais solis pēc Jēzus Sirds godinā?anas – do?anās pie brā?iem

Piektajā un pēdējā enciklikas noda?ā “Mīlestība mīlestības dē?” ir padzi?ināta ikvienas autentiskas godinā?anas komunitārā, sociālā un misionārā dimensija, jo, ?ī Vissvētākā Jēzus Sirds, kas “ved mūs pie Tēva, sūta arī pie saviem brā?iem un māsām” (163). Patiesībā “mīlestība uz brā?iem” ir “viscēlākais ?ests, kādu mēs varam Vi?am izrādīt, lai atbildētu Vi?a mīlestībai ar mīlestību” (167). Ielūkojoties garīguma vēsturē, pāvests atgādina, ka svētā ?arla de Fuko misionārā dedzība padarīja vi?u par “universālu brāli”: “?aujot Kristus Sirdij sevi veidot, vi?? vēlējās savu brālīgo sirdi padarīt par viesmīlīgu vietu visai cietu?ajai cilvēcei” (179). Pēc tam Francisks runā par “atlīdzinā?anu”, kā to skaidroja svētais Jānis Pāvils II: “Kopīgi upurējot sevi Kristus Sirdij, «uz naida un vardarbības drupām varēs uzcelt tik ?oti ilgotās mīlestības civilizāciju, Kristus Sirds valstību»” (182).

Misija likt pasaulei iemīlēties

Enciklikā pāvests Francisks kopā ar svēto Jāni Pāvilu II vēlreiz atgādina, ka veltī?anās Jēzus Sirdij “ir pielīdzināma pa?as 叠补锄苍ī肠补s misionārajai darbībai”. Līdz ar to caur kristie?iem “mīlestība tiks ielikta cilvēku sirdīs, lai tiktu celta Kristus miesa, kas ir 叠补锄苍ī肠补, un lai tiktu veidota taisnīguma, miera un brālības sabiedrība” (206). ?ajā sakarā Francisks atgādina, ka mums ir vajadzīgi “iemīlēju?ies misionāri”, kas ir Kristus mīlestības savaldzināti un pār?emti” (209).

Svētā tēva lūg?ana

Dokuments noslēdzas ar pāvesta Franciska lūg?anu: “Es lūdzu Kungu Jēzu, lai no Vi?a Svētās Sirds mums visiem plūstu dzīvā ūdens straumes, lai dziedētu ievainojumus, ko mēs pa?i sev radām, lai stiprinātu mūsu spēju mīlēt un kalpot, lai mudinātu mūs mācīties virzīties kopā pretī taisnīgai, vienotai un brālīgai pasaulei. Tas ir līdz brīdim, kad mēs kopā ar prieku svinēsim mielastu Debesu valstībā. Tur būs aug?āmcēlies Kristus, kur? harmonizēs visas mūsu at??irības ar savu gaismu, kas nepārtraukti plūst no Vi?a atvērtās Sirds. Lai Vi?? vienmēr ir slavēts!” (220).