Pāvests: Euharistija remdē sirds izsalkumu
Silvija Krivteža - Vatikāns
"Maize no debesīm ir dāvana, kas pārsniedz visas mūsu cerības" – uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" teica pāvests Francisks.
Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!
Šodien Evaņģēlijs mums stāsta par Jēzu, kurš ar vienkāršību saka: "Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm" (ņ 6, 51). Dieva Dēls ļaužu priekšā identificē Sevi ar visparastāko un ikdienišķāko barību. Starp klausītājiem daži sāk strīdēties (ņ 6, 52), sakot, kā Jēzus var dot ēst savu miesu? Arī mēs šodien uzdodam šo jautājumu, taču ar izbrīnu un pateicību. Lūk, divas attieksmes, par kurām ir vērts pārdomāt.
ʾ, ٱܳ, jo Jēzus vārdi mūs patiesi pārsteidz. Maize no debesīm ir dāvana, kas pārsniedz visas mūsu cerības. Tam, kas nesaprot Jēzus stilu, rodas aizdomas: šķiet neiespējami, pat necilvēcīgi ēst cilvēka miesu un dzert viņa asinis (ņ 6, 54). Miesa un Asinis ir Pestītāja cilvēcība, Viņa dzīvība, kas mums tiek piedāvāta kā barība.
Tas mūs ved pie otrās attieksmes - 貹ٱī, jo atpazīstam Jēzu tur, kur Viņš ar mums un mūsu dēļ. "Kas Manu miesu ēd, tas paliek Manī, un Es viņā" (ņ 6, 56). Kristus, patiess cilvēks, labi zina, ka ir jāēd, lai dzīvotu. Bet Viņš arī zina, ka ar to vien nepietiek. Pavairojis zemes maizi (ņ 6, 1-14), Jēzus gatavo vēl lielāku dāvanu: Viņš pats kļūst mums par īstu barību un īstu dzērienu (ņ 6, 55). Paldies, Kungs Jēzu!
Debesu maize, kas nāk no Tēva, ir Dēls, kurš mūsu dēļ kļuva par miesu. Šis ēdiens mums ir vairāk nekā nepieciešams, jo tas remdē cerības, patiesības un glābšanas alkas, ko mēs visi izjūtam nevis savā vēderā, bet gan savā sirdī.
Cik aktuāls ir Evaņģēlija vārds! Kamēr nabadzības posts, netaisnība un vardarbība atņem cilvēkiem dienišķo maizi, Jēzus rūpējas par vislielāko vajadzību: Viņš mūs glābj, uz mūžīgiem laikiem pabarojot mūsu dzīvības ar Savu miesu. Pateicoties Viņam, mēs varam dzīvot sadraudzībā ar Dievu un cits ar citu. Tātad dzīvā un patiesā maize nav kaut kas maģisks, kas pēkšņi atrisina visas problēmas, bet gan pati Kristus Miesa, kas dod cerību nabagiem un uzvar to cilvēku augstprātību, kas alkatīgi rij, nodarot sev ļaunumu.
Tāpēc pajautāsim sev: vai es alkstu un slāpstu pēc pestīšanas ne tikai sev, bet arī visiem saviem brāļiem un māsām? Vai, saņemot Euharistiju, kas ir žēlastības brīnums, es spēju priecāties par Kunga miesu, kurš par mani nomira un augšāmcēlās?
Lūgsim Vissvētāko Jaunavu Mariju, lai viņa palīdz mums cienīgi saņemt maizes zīmē apslēptu debesu dāvanu.