蜜桃交友

Silvija Krivte啪a - Vatik膩ns

R墨gas Dom膩 p膩vestu sagaid墨ja Eva艈模膿liski luterisk膩s bazn墨cas arhib墨skaps J膩nis Vanags un da啪膩du krist墨go konfesiju p膩rst膩vji. Seno dievnamu piepild墨ja 膿r模e募u skan膿jums. P膩vests br墨di l奴dz膩s pie Sv膿t膩 Meinarda kapa.

Francisku uzrun膩ja arhib墨skaps J膩nis Vanags. Vi艈拧 uzsv膿ra, ka 拧aj膩 dievnam膩 redzam膩 veid膩 par膩d膩s draudz墨ba, ar kuru Dievs ir sv膿t墨jis kristie拧us Latvij膩. 艩eit ekumeniskos dievkalpojumos regul膩ri satiekas da啪膩du konfesiju kristie拧i, lai kop墨gi pienestu Dievam slavu, pateic墨bu un l奴g拧anas. Ar墨 拧odien m膿s kop膩 ar m奴su kato募u br膩募iem un m膩s膩m priec膩jamies par vi艈u augst膩 Gan墨t膩ja viz墨ti Latvij膩, teica arhib墨skaps.

艩aj膩 dievnam膩 ir apglab膩ts Sv膿tais Meinards, kuru pirms 830 gadiem j奴su priek拧tecis, p膩vests Klements III iec膿la par pirmo b墨skapu Baltij膩. Kop拧 tiem laikiem krist墨g膩 tic墨ba 拧o zemi veidoja pieder墨gu Eiropas telpai un krist墨gajai civiliz膩cijai. R墨ga bija ar墨 viena no pirmaj膩m pils膿t膩m pasaul膿, kas pirms 496 gadiem atsauc膩s Reform膩cijas idej膩m. Dz墨ve l墨dz膩s ne vienm膿r bija bez konkurences kristie拧u starp膩. T膩 pazina konfliktus un pat vardarb墨bu. Tom膿r smagais pusgadsimts ateistiskaj膩 padomju j奴g膩 s膩p墨gi atg膩din膩ja mums to, par ko l奴dza m奴su Kungs: "Lai visi b奴tu viens, itin k膩 tu, T膿vs, man墨 un es tev墨, t膩 lai ar墨 vi艈i b奴tu m奴sos; lai pasaule tic膿tu, ka tu mani esi s奴t墨jis." M奴sdien膩s da啪膩du konfesiju Kristie拧i Latvij膩 cen拧as savu liec墨bu dar墨t ticamu ar p奴l膿m p膿c vienot墨bas. T膩s nav tikai p奴les, tas ir ar墨 liels prieks. J奴su Sv膿t墨ba, m膿s pateicamies par j奴su apustulisko apmekl膿jumu un ticam, ka tas dos jaunu iedvesmu ekumeniskajai sadraudz墨bai un mudin膩s kristie拧us Latvij膩 v膿l dedz墨g膩k tuvoties Kristum, lai m膿s ar to nok募奴tu tuv膩k ar墨 cits citam, teica arhib墨skaps J膩nis Vanags.

P膩vests Francisks ekumeniskaj膩 dievkalpojum膩 aicin膩ja kristie拧us uz vienot墨bu, izbeigt l奴koties pag膩tnes ievainojumos un fokus膿ties uz to, lai nestu tic墨bu pasaul膿. "Esmu priec墨gs par iesp膿ju satikties ar jums 拧aj膩 zem膿, kas ir paz墨stama ar savu cie艈as, sadarb墨bas un draudz墨bas ce募u starp da啪膩d膩m krist墨gaj膩m Bazn墨c膩m, kuras ir sp膿ju拧as rad墨t vienot墨bu, saglab膩jot katras bag膩t墨bu un vienreiz墨gumu. At募au拧os teikt, ka tas ir «dz墨vs ekumenisms», kas ir viena no Latvijas 墨pa拧aj膩m paz墨m膿m. Bez 拧aub膩m, tas ir iemesls cer墨bai un pateic墨bai," atg膩din膩ja p膩vests.

Francisks pateic膩s arhib墨skapam J膩nim Vanagam par to, ka vi艈拧 ir v膿ris va募膩 拧墨 nama durvis, lai m膿s var膿tu satikties l奴g拧anai. 艩is nams, 拧墨 katedr膩le jau vair膩k nek膩 800 gadus uz艈em sev墨 拧墨s pils膿tas krist墨go dz墨vi; t膩 ir ar墨 uzticama lieciniece daudziem m奴su br膩募iem un m膩s膩m, kas ir n膩ku拧i 拧eit, lai piel奴gtu, l奴gtos, uztur膿tu tic墨bu p膩rbaud墨jumu laikos un rastu drosmi, lai ietu cauri netaisn墨guma un cie拧anu piepild墨tiem br墨啪iem. 艩odien 拧is nams m奴s uz艈em, lai Sv膿tais Gars m奴s iet膿rptu dialoga, sapratnes, savstarp膿j膩s cie艈as un br膩l墨bas bru艈膩s (sal. Ef 6,13-18).

艩aj膩 katedr膩l膿 atrodas vienas no vec膩kaj膩m Eiropas 膿r模el膿m, kas atkl膩拧anas br墨d墨 ir biju拧as visliel膩k膩s 膿r模eles pasaul膿. Varam iedom膩ties, k膩 t膩s ir pavad墨ju拧as visu to cilv膿ku dz墨vi, rado拧umu, izt膿li un dievbij墨bu, kuri ir 募膩vu拧ies to melodijai. Tas ir bijis Dieva un cilv膿ku instruments, lai celtu uz aug拧u skatienus un sirdis. 艩odien t膩s ir 拧墨s pils膿tas un 拧墨s katedr膩les embl膿ma. 痴颈别迟脓箩补尘 iedz墨vot膩jam t膩s ir kas vair膩k nek膩 tikai monument膩l膩s 膿r模eles, t膩s ir vi艈a dz墨ves, trad墨cijas un identit膩tes da募a. Savuk膩rt 迟奴谤颈蝉迟补尘 t膩s, protams, ir m膩kslas objekts, kas j膩iepaz墨st un j膩nofotograf膿. Un 拧eit vienm膿r tiekam pak募auti briesm膩m: no viet膿jiem k募奴t par t奴ristiem, m奴su identit膩ti p膩rv膿r拧ot par pag膩tnes objektu, t奴ristu piesaist墨拧anas l墨dzekli un muzeja ekspon膩tu, kas atg膩dina par k膩da laikmeta notikumiem, un kuram ir augsta v膿sturiska v膿rt墨ba, bet kur拧 vairs nesp膿j likt tr墨s膿t savu klaus墨t膩ju sird墨m.

P膩vests atzina, ka tie拧i t膩pat var notikt ar墨 ar tic墨bu. M膿s varam vairs nejusties k膩 viet膿jie kristie拧i un k募奴t par t奴ristiem. V膿l vair膩k, varam apgalvot, ka visa m奴su krist墨g膩 trad墨cija var piedz墨vot t膩du pa拧u likteni: t膩 var tikt reduc膿ta l墨dz pag膩tnei un, iesl膿gta m奴su bazn墨cas sien膩s, vairs nesp膿j inton膿t melodiju, kas b奴tu sp膿j墨ga virz墨t un iedvesmot savu klaus墨t膩ju dz墨ves un sirdis. Tom膿r, k膩 to apstiprina nupat dzird膿tais Eva艈模膿lijs, m奴su tic墨ba nav paredz膿ta sl膿p拧anai, bet gan tai j膩tiek paz墨tai un j膩b奴t kl膩teso拧ai da啪膩d膩s sabiedr墨bas jom膩s, lai visi var膿tu raudz墨ties t膩s skaistum膩 un tikt t膩s gaismas apgaismoti (sal. Lk 11,33).

Ja Eva艈模膿lija m奴zika vairs netiek atska艈ota m奴su dz墨v膿 un tiek p膩rveidota par skaistu pag膩tnes partit奴ru, t膩 vairs nesp膿s izjaukt 啪艈audzo拧o vienmu募墨bu, kas liedz dz墨vot cer墨bai, t膩d膿j膩di padarot neaugl墨gus visus m奴su p奴li艈us.

Ja Eva艈模膿lija m奴zika vairs nevibr膿 m奴sos, tad b奴sim zaud膿ju拧i no l墨dzciet墨bas izrieto拧o prieku, no pa募膩v墨bas dzimsto拧o maigumu, sp膿ju izl墨gt, kuras avots ir apzi艈膩, ka mums ir piedots un tiekam s奴t墨ti.

Ja Eva艈模膿lija m奴zika p膩rst膩j skan膿t m奴su m膩j膩s, m奴su laukumos, darba viet膩s, politik膩 un ekonomik膩, tad b奴sim apdz膿su拧i melodiju, kas rosin膩ja c墨n墨ties par ikviena v墨rie拧a un sievietes cie艈u, neraugoties uz vi艈u izcelsmi. M膿s b奴sim iesl膿gu拧ies katrs «sav膩», aizmirstot par «m奴su»: m奴su kop墨gaj膩m m膩j膩m, kas ir dom膩tas visiem.

Ja Eva艈模膿lija m奴zika p膩rst膩j skan膿t, b奴sim zaud膿ju拧i ska艈as, kas aizved墨s m奴su dz墨vi uz debes墨m, pastiprinot vienu no m奴slaiku liel膩kajiem 募aunumiem: vientul墨bu un izol膩ciju. T膩 ir slim墨ba, kas rodas taj膩, kuram nav nek膩du saik艈u un kuru var sastapt likte艈a var膩 pamestajos vecajos cilv膿kos, t膩pat k膩 jaunie拧os bez pieturas punktiem un n膩kotnes iesp膿j膩m (sal. Uzruna Eiropas Parlament膩, 2014. gada 25. novembr墨).

T膿vs, «lai visi b奴tu viens [鈥�], lai pasaule tic膿tu» (闯艈 17,21). Paldies Dievam, 拧ie v膩rdi turpina sp膿c墨gi atbalsoties m奴su vid奴. Tas ir J膿zus, kur拧 pirms sava upura l奴dz T膿vu. Tas ir J膿zus Kristus, kur拧, tie拧i raugoties uz savu krustu un uz m奴su daudzo br膩募u un m膩su krustu, nebeidz l奴gt T膿vu. 艩is nemit墨gais un nemain墨gais l奴gums iez墨m膿 ce募u un nor膩da virzienu. Iegrimu拧i Vi艈a l奴g拧an膩, ticot uz Vi艈u un Vi艈a Bazn墨cai, ilgojamies p膿c 啪膿last墨bas kop墨bas, kas kop拧 m奴啪iem ir pie T膿va (sal. Sv. J膩nis P膩vils II, Ekciklika Ut unum sint, 9). Uzl奴kojot daudzo jaunie拧u, veco 募au啪u un bie啪i vien 募aunpr膩t墨gai izmanto拧anai, bezj膿dz墨bai, iesp膿ju tr奴kumam un vientul墨bai pak募auto b膿rnu cie拧anu krustu, m膿s atkl膩jam vien墨go iesp膿jamo ce募u ekumenismam. Raugoties T膿v膩 un m奴sos, Vi艈a br膩募os un m膩s膩s, J膿zus nep膩rst膩j l奴gt: lai visi b奴tu viens.

艩odien s奴t墨ba pieprasa no mums vienot墨bu; misija pieprasa no mums izbeigt l奴koties pag膩tnes ievainojumos un atmest ikvienu vien墨gi uz sevi v膿rstu attieksmi, lai var膿tu fokus膿ties uz Skolot膩ja l奴g拧anu. Misija ir t膩, kas pieprasa, lai Eva艈模膿lija m奴zika nebeigtu skan膿t m奴su laukumos.

Da啪i var膿tu iebilst, sakot: laiki, kuros dz墨vojam, ir gr奴ti un sare啪模墨ti. Citi var膿tu dom膩t, ka m奴su sabiedr墨b膩 kristie拧i arvien maz膩k sp膿j kaut ko ietekm膿t vai r墨koties neskait膩mu faktoru d膿募, k膩, piem膿ram, sekul膩risms vai individu膩lisma lo模ika. Tas nedr墨kst m奴s iedz墨t nosl膿gt墨bas, aizsardz墨bas un noteikti ne pado拧an膩s st膩j膩. Mums noteikti j膩atz墨st, ka 拧ie neb奴t nav viegli laiki, jo 墨pa拧i tiem m奴su daudzajiem br膩募iem un m膩s膩m, kuri 拧odien sav膩 mies膩 piedz墨vo trimdu un pat mocekl墨bu tic墨bas d膿募. Tom膿r vi艈u liec墨ba 募auj mums atkl膩t, ka Kungs arvien turpina aicin膩t priec墨gi, pateic墨gi un radik膩li izdz墨vot Eva艈模膿liju. Ja Kristus m奴s ir atradis par cien墨giem dz墨vot 拧ajos laikos, 拧aj膩 stund膩 鈥� vien墨gaj膩, kas mums ir, tad m膿s nevaram pie募aut, ka m奴s pieveic bailes, nedz ar墨 募aut, lai 拧墨 stunda paiet, neuz艈emot to ar uztic墨bas prieku. Kungs d膩v膩s sp膿kus, lai katru laikmetu, katru br墨di, katru situ膩ciju p膩rv膿stu iesp膿j膩 kop墨bai un izl墨gumam ar T膿vu un br膩募iem, jo 墨pa拧i ar tiem, kuri 拧odien tiek uzskat墨ti par zem膩kiem vai atmetamiem. Ja Kristus m奴s ir atzinis par cien墨giem atska艈ot Eva艈模膿lija melodiju, vai tad p膩rst膩sim to dar墨t?

Vienot墨ba, uz k膩du Kungs m奴s aicina, vienm膿r ir mision膩ra vienot墨ba, kas pieprasa iziet un sasniegt m奴su cilv膿ku un m奴su kult奴ru sirdis, sasniegt postmoderno sabiedr墨bu, kur膩 dz墨vojam, «kur veidojas jaunas pieejas un paradigmas, ar J膿zus V膩rdu j膩aizsniedz pils膿tas dv膿seles dzi募膩kais kodols» (Apust. pamudin膩jums Evangelii gaudium, 74). 艩o ekumenisko s奴t墨bu sp膿sim 墨stenot vien墨gi tad, ja 募ausim m奴s pies膩tin膩t Kristus Garam, kur拧 ir sp膿j墨gs «salauzt visas garlaic墨g膩s sh膿mas, kur膩s cen拧amies Vi艈u ieslodz墨t, Vi艈拧 m奴s p膩rsteidz ar savu nemit墨go dievi拧姆o rado拧umu. Katru reizi, kad cen拧amies atgriezties pie avotiem un atg奴t Eva艈模膿lija s膩kotn膿jo svaigumu, mums atkl膩jas jauni ce募i, rado拧as pieejas, citas izteiksmes formas, dai募run墨g膩kas z墨mes, v膩rdi, kas m奴sdienu pasaul膿 nes atjaunotu j膿gu».

D膩rgie br膩募i un m膩sas, lai m奴su vid奴 turpina skan膿t Eva艈模膿lija m奴zika! Lai nebeidz atskan膿t tas, kas 募auj m奴su sirdij turpin膩t sap艈ot un tiekties p膿c dz墨ves piln墨bas, uz k膩du Kungs aicina m奴s visus: b奴t par vi艈a m膩cek募iem-mision膩riem pasaul膿, kur膩 dz墨vojam.