Singap¨±ra ¨C re?ion¨¡l¨¡ lielvalsts, glob¨¡l¨¡s ietekmes centrs
Delf¨©na Al¨¥ra, J¨¡nis Evertovskis ¨C ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
Indijas un ?¨©nas pasaules krustcel¨¥s, Malajas pussalas dienvidu pa?¨¡ gal¨¡ atrodas kosmopol¨©tiska mikro pils¨¥ta, kur¨¡ savstarp¨¥ji mijiedarbojas da?¨¡das realit¨¡tes. Uzb¨±v¨¥ta 680 kvadr¨¡tkilometru plat¨©b¨¡, maza p¨¥c izm¨¥ra, bet svar¨©ga ekonomisk¨¡s noz¨©mes zi?¨¡, t¨¡ ir pils¨¥ta ar visiem materi¨¡lajiem superlat¨©viem: otr¨¡ liel¨¡k¨¡ osta uz plan¨¥tas, tre?ais liel¨¡kais finan?u centrs aiz Honkongas, re?ion¨¡l¨¡ zona ar vienu no augst¨¡kajiem IKP r¨¡d¨©t¨¡jiem uz vienu iedz¨©vot¨¡ju pasaul¨¥.
Tom¨¥r ?is plauksto?ais centrs sav¨¡ laik¨¡, l¨©dz 1819. gadam, bija zvejnieku ciemats, kad britu j¨±rnieks un bot¨¡ni?is Tomass Raflss to nopirka no malajie?u prin?a, lai atv¨¥rtu ce?u uz ?¨©nu un ne?autu holandie?iem iekarot ?o re?ionu.
V¨¥l viens britu mantojums ir pils¨¥tas politisk¨¡ sist¨¥ma. Singap¨±ra ir ¡°stabilit¨¡tes o¨¡ze sal¨©dzin¨¡jum¨¡ ar cit¨¡m kaimi?valst¨©m, kur¨¡s da?k¨¡rt notiek nemieri, valsts apv¨¥rsumi, sacel?an¨¡s vai demonstr¨¡cijas¡±, skaidro ?riks Frekons (Eric Frécon), p¨¥tnieks, kur? str¨¡d¨¡ ?aj¨¡ pils¨¥tvalst¨© un ir saist¨©ts ar Irasec, m¨±sdienu Dienvidaustrum¨¡zijas p¨¥tniec¨©bas instit¨±tu. Kop? 1959. gada politiskaj¨¡ dz¨©v¨¥ domin¨¥ viena partija - Tautas r¨©c¨©bas partija (PAP), un kop? Malaizijas neatkar¨©bas ieg¨±?anas 1965. gad¨¡ valst¨© ir biju?i tikai ?etri premjerministri. Divi no vi?iem 12. septembr¨© tiksies ar p¨¡vestu Francisku: pa?reiz¨¥jais premjerministrs Lorenss Vongs (Lawrence Wong), kur? ir protestants, un L¨© Hsiens Luns (Lee Hsien Loong), vald¨©bas vad¨©t¨¡js no 2004. l¨©dz 2024. gadam. Tik?an¨¡s notiks Sv¨¥t¨¡ Franciska Ksavera m¨¡j¨¡, kur Francisks ir apmeties ?¨©s gandr¨©z 48 stundu ilg¨¡s uztur¨¥?an¨¡s laik¨¡. Sv¨¥tais J¨¡nis P¨¡vils II tur uztur¨¥j¨¡s 1986. gada 20. novembr¨© septi?as stundas.
Parlament¨¡r¨¡ politisk¨¡ sist¨¥ma, kas p¨¡rmantota no britu mode?a, atst¨¡j maz vietas soci¨¡liem kompromisiem. P¨¥d¨¥jie streiki Singap¨±r¨¡ notika 2013. gad¨¡, bet iepriek?¨¥jie ¨C pag¨¡ju?¨¡ gadsimta 80. gados. Da?as t¨¥mas ir tabu ¨C skaidro p¨¥tnieks Frekons.
Singap¨±r¨¡ nav nekas neparasts sastapt darbiniekus 80 gadu vecum¨¡. ?o situ¨¡ciju ir saasin¨¡jusi glob¨¡l¨¡ kr¨©ze, kas saist¨©ta ar pand¨¥miju un karu Ukrain¨¡. Viet¨¥j¨¡ ekonomika, kas ir atkar¨©ga no starptautisk¨¡s tirdzniec¨©bas, ir pak?auta liel¨¡m sv¨¡rst¨©b¨¡m, un p¨¥d¨¥jo tr¨©s gadu laik¨¡ cenas ir strauji pieaugu?as.
?aj¨¡ kontekst¨¡ liela uzman¨©ba tiek piev¨¥rsta vec¨¡ka gadag¨¡juma cilv¨¥kiem, k¨¡ ar¨© jaundzimu?ajiem, kuri ir p¨¡r¨¡k neliel¨¡ skait¨¡. ¡°Augusta vid¨± visp¨¡r¨¥j¨¡s politikas runas laik¨¡ vald¨©ba pazi?oja par paternit¨¡tes atva?in¨¡juma pagarin¨¡?anu, k¨¡ ar¨© par b¨¥rna kop?anas atva?in¨¡jumu kopum¨¡,¡± st¨¡sta starptautisko attiec¨©bu p¨¥tnieks. Singap¨±ras ?imenes ir vald¨©bas uzman¨©bas centr¨¡. T¨¡s ir ar¨© p¨¡vesta uzman¨©bas centr¨¡, kur? izv¨¥l¨¥j¨¡s apmekl¨¥t vec¨¡ka gadag¨¡juma cilv¨¥kus Sv¨¥t¨¡s Ter¨¥zes v¨¡rd¨¡ nosauktaj¨¡ centr¨¡, ko dibin¨¡ju?as Maz¨¡s Nabadz¨©go m¨¡sas, k¨¡ ar¨© da?¨¡du reli?iju jaunie?us, presti?¨¡s Kato?u junioru koled?as audz¨¥k?us. Tur m¨¡c¨¡s 1500 studenti.
Singap¨±ru rot¨¡ etniski-reli?iska moza¨©ka. Valst¨© ir ?etras ofici¨¡l¨¡s valodas. ?¨© kaleidoskopisk¨¡ identit¨¡te ar malajie?u, ?¨©nie?u, indie?u un rietumu akcentiem atspogu?ojas pils¨¥tas debesskr¨¡pju logos. Viena diena ir velt¨©ta ¡°rasu harmonijai¡±, ko skol¨¡s atz¨©m¨¥ valsts sv¨¥tku laik¨¡. Valst¨© dz¨©vo 74 % ?¨©nie?u, 14 % malajie?u, 7 % indie?u un vair¨¡k nek¨¡ 1 % ¡°citu¡±, t. i., Eir¨¡zijas iedz¨©vot¨¡ju. ¡°Vald¨©bas uzdevums ir atrast kopsauc¨¥jus n¨¡cijas veido?anai,¡± saka ?riks Frekons, k¨¡ iesp¨¥jam¨¡s vienojo?¨¡s iez¨©mes minot valsts dienestu, par¨¡des un Singap¨±ras kreolu valodu, kuras pamat¨¡ ir ang?u valoda. ?is savdab¨©gais sajaukums sv¨¡rst¨¡s starp ?¨©nas un Rietumu kult¨±ras ietekmi, ar¨© ?eopolitisk¨¡ zi?¨¡.
