ҽ

Džakartas katedrāle Džakartas katedrāle 

No kara tuneļa uz brālības tuneli

Vatikāna mediju pārstāvis, itāļu žurnālists Andrea Tornielli raksta par pāvesta Franciska apustulisko ceļojumu uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.

Andrea Tornielli - Vatikāns

Pastāv kara un terora tuneļi, kas paredzēti karavīru patvērumam. Taču ir arī citi tuneļi, kas paredzēti, lai draudzīgi satuvinātu dažādu ticību cilvēkus. Divas nozīmīgas vietas Džakartā - «Istiklal» mošeja, kas ir lielākā Dienvidaustrumāzijā, un Romas katoļu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas katedrāle - atrodas blakus, viena otrai pretī, taču tās šķir trīs joslu ceļš. Vecais pazemes tunelis tika atjaunots un izrotāts ar mākslas darbiem. Tas ir kļuvis par "brālības tuneli", kas savieno musulmaņu lūgšanu vietu ar kristīgo baznīcu, kurā tiek svinēta Euharistija.

Pasaulē, ko plosa zināmu un aizmirstu karu liesmas, kur bieži valda vardarbība un naids, steidzami jāmeklē draudzības ceļi, balstoties uz dialogu un mieru, jo "mēs visi esam brāļi". To apliecina arī svētā Pētera, tiltu būvētāja, pēctecis. Pāvests Francisks veica sava pontifikāta garāko ceļojumu. Tas iesākās Indonēzijā, pasaules lielākajā musulmaņu valstī, turpinājās Papua-Jaungvinejā, Austrumtimorā un visbeidzot Singapūrā. Šī ceļojuma mērķis bija atbalstīt kristiešus, kuri Indonēzijā veido "mazo ganāmpulku", bet Austrumtimorā - gandrīz visus iedzīvotājus. Šis lielais tikšanās ceļojums apliecināja, ka neviens nav nolemts dzīvot aiz biezajiem naida un vardarbības mūriem, ka dažādu ticību, tautību un kultūru cilvēki var dzīvot kopā, cienīt viens otru un sadarboties.

Šis ceļojums tika plānots jau pirms četriem gadiem un vēlāk Covid-19 pandēmijas dēļ tika atlikts. Tā pravietiskā nozīme mūsdienās ir īpaši liela. Romas bīskaps, sekojot svētā Asīzes Franciska, kura vārdu viņš nes, paraugam, devās ceļā bez ieročiem, nesludinot prozelītismu. Viņa mērķis bija liecināt par Kristus Evaņģēlija skaistumu visur, līdz pat mazai Vanimo pilsētiņai Klusā okeāna piekrastē, kurā ir tikai deviņi tūkstoši iedzīvotāju.

Tieši šī vēlme vadīja arī viņa priekšgājēju svēto Pāvilu VI, kad 1970. gada 29. novembrī viņš ar nelielu lidmašīnu ieradās Apijā, neatkarīgās Samoa galvaspilsētā, lai uz neliela, ļodzīga altāra svinētu Svēto Misi dažiem simtiem salas iedzīvotāju. Tas rosināja pāvestu Jāni Pāvilu II vairākkārt apmeklēt šo pasaules reģionu un 1986. gada 20. novembrī Singapūrā runāt par Jēzus mācības "patieso būtību". Toreiz viņš teica: "Mīlestība ir dāsna un gādīga pret nabagiem, tā ir pilna līdzjūtības pret tiem, kas cieš. Mīlestība ir viesmīlīga un uzticīga grūtos laikos. Tā vienmēr ir gatava piedot un cerēt. "Mīlestība nekad nebeidzas" (1 Kor 13, 8). Mīlestības bauslis ir Evaņģēlija pamats."

16 septembris 2024, 13:45