Ukraina: lēmums saraut saites ar Krievijas Pareizticīgo Baznīcu
Pope
Ukrainas Parlamenta dati vēstī, ka “par” ir nobalsojuši 265 deputāti, par 39 deputātiem vairāk, nekā tas bija nepieciešams. Saskaņā ar jauno likumprojektu, kura promulgācija vēl nav notikusi, minētās ticīgo kopienas draudzēm tiek doti 9 mēneši laika, lai sarautu saites ar Krievijas Pareizticīgo Baznīcu.
Tūlītēja ir bijusi Krievijas reakcija. Ārlietu ministrijas spīkere Marija Zaharova atzīmē, ka Kijivas likumdevēju mērķis ir “sagraut īsto kanonisko ticību un aizvietot to ar surogātu, ar neīstu Baznīcu”. Savukārt, Maskavas patriarhāts uzskata, ka tā ir “vajāšanu ekspansija”, kas vērstas pret Pareizticīgo Baznīcu Ukrainā, kā arī “acīmredzams starptautiskā līmenī reliģijas brīvības jomā atzīto cilvēktiesību pārkāpums”.
Šī gada 16. augustā Ukrainas Baznīcu un reliģisko organizāciju padome vēstīja par tikšanās iznākumu ar prezidentu Zelenski, kura laikā tika izteikts kategorisks nosodījums par “Krievijas Pareizticīgo Baznīcas aktivitātēm”, kas tika nosaukta par “asiņaino noziegumu pret cilvēci līdzdalībnieci”. Minētā padome savā notā apliecināja arī, ka ir jārespektē cilvēktiesības un reliģiskā brīvība. Tāpēc, “neraugoties uz dažiem ar karu saistītajiem izaicinājumiem”, ticīgajiem ir jādod iespēja “cieņpilni paust savas jūtas un savu reliģisko pārliecību”.