蜜桃交友

?ans ?arls Putcolu - 痴补迟颈办ā苍蝉

 Un tomēr – Jēzus dzim?anas atcere ir laiks, lai priecātos un labāk iepazītu ?o svētku autentisko nozīmi, proti, Dieva Dēla pazemību Betlēmes silītē. Pasludinā?anas draudzē Ain Arikā, netālu no Ramallahas, prāvests Firas Abedrabbo baznīcu ir izrotājis ar eglīti un Kristus dzim?anas notikuma atveidojumu, lai kopā sapulcētu bērnus un sniegtu tiem garīgu mierinājumu ?ajā rai?pilnajā brīdī. Neizgaismota ?ogad paliks dievnama fasāde.  

“Rīkosim vienkār?as aktivitātes, kas spēj pacilāt garastāvokli,” Vatikāna Radio stāsta tēvs Firas. “Respektēsim situāciju, bet tajā pa?ā laikā sēsim prieku, īsto Ziemassvētku prieku, kas ir centrēts uz Jēzus dzim?anu, un ?o brīdi centīsimies izdzīvot kā vienota ?imene”.

Kādus jautājumus bērni pa?reizējā situācijā mēdz uzdot? Prāvests atbild, ka visvairāk vi?us nomoka jautājumi par to, kāpēc mirst bērni, kāpēc cilvēki strīdās? Vai tas notiks arī pie mums? Bērnus patie?ām māc bailes, savā bērnu valodā vi?i uzdod daudzus eksistenciālus jautājumus – jautā par nāvi, par saviem vienaud?iem, kuri mirst, par netaisnībām.  

Kā ?ajā situācijā runāt par tādām vērtībām, kā miers, dialogs, izlīg?ana? Priesteris Firas Abedrabbo atzīst, ka tas patie?ām ir izacinājums ne tikai vi?am, bet arī citiem garīgās kārtas pārstāvjiem ?ajā re?ionā. Kristie?i, vienlaikus būdami arī palestīnie?i, atrodas tādā kā aplenkumā, kurā no vienas puses valda ienaids, no citas politiskais un reli?iskais fanātisms. “Ir skaidrs, ka bērniem cen?amies paskaidrot, ka ir jāmīl visi, ka ir jāmīl arī ienaidnieks. Savukārt, bērni mums uzdod smagus jautājumus, to skaitā: “Kā gan varam mīlēt izraēlieti, kur? mūs nogalina?” Mēs atbildam, ka mīlēt kādu, mums, kristie?iem, nenozīmē piekrist visam, ko tas dara. Tas nozīmē saskatīt vi?ā Dieva attēlu un palīdzēt vi?am ieraudzīt Dieva attēlu sevī, lūdzoties par vi?u, izrādot vi?am ?ēlsirdību, kas, cerams, var atgriezt vi?a sirdi,” saka priesteris no Ain Arikas Jordānas Rietumu Krastā.

Tāpat kā no citiem kara skartajiem re?ioniem, arī no ?ejienes emigrācijā dodas daudzi jaunie?i. Vi?i stāsta, ka tuvākajā nākotnē nesaskata ?eit nekādu miera perspektīvu. Tie, kas aizbrauc, novēl, lai arī vi?u bērniem nav jādzīvo tādā situācijā, kādā līdz ?im ir dzīvoju?i vi?i. Ta?u, ir arī tādi, kas saka, ka vi?i vēlas palikt, ka ?eit ir vi?u dzimtene, vi?u situācija, vi?u kultūra.

Tekstu tulkoja un publicē?anai sagatavoja Inese ?teinerte