ÃÛÌÒ½»ÓÑ

²Ñ±ð°ì±ô¨¥³Ù

Kardin¨¡ls Serd?o Sebastiani Kardin¨¡ls Serd?o Sebastiani 

±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ l¨±dzas par miru?o kardin¨¡lu Serd?o Sebastiani

±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ Francisks ar dzi?¨¡m skumj¨¡m uz?¨¥ma zi?u par 92 gadus vec¨¡ it¨¡?u kardin¨¡la Serd?io Sebastiani n¨¡vi, kur? 16. janv¨¡r¨© p¨¥c ilgas slim¨©bas nomira Rom¨¡.

Silvija Krivte?a - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ

"Es pateicos Dievam par kardin¨¡la Serd?o Sebastiani liec¨©bu, kur? savu dz¨©vi velt¨©ja kalpo?anai Eva??¨¥lijam un Apustuliskajam Kr¨¥slam," l¨©dzj¨±t¨©bas telegramm¨¡ raksta Sv¨¥tais t¨¥vs.

16. janv¨¡r¨© Rom¨¡ 92 gadu vecum¨¡ m¨±?¨©b¨¡ devies kardin¨¡ls Serd?o Sebastiani, Vatik¨¡na diplom¨¡ts un Ekonomisko lietu prefekt¨±ras pension¨¥tais priek?s¨¥d¨¥t¨¡js. 2001. gada 22. febru¨¡r¨© p¨¡vests J¨¡nis P¨¡vils II uz?¨¥ma vi?u Kardin¨¡lu kol¨¥?ij¨¡. Daudzus gadus Sebastiani darbojies Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla diplom¨¡tiskaj¨¡ jom¨¡. No 1994. l¨©dz 1997. gadam veicis 2000. gada Liel¨¡s jubilejas centr¨¡l¨¡s komitejas ?ener¨¡lsekret¨¡ra pien¨¡kumus.

Serd?o Sebastiani dzimis 1931. gada 11. apr¨©l¨© Montemonako, It¨¡lijas vidien¨¥. M¨¡c¨©jies Askoli Pi?eno un Fermo gar¨©gajos semin¨¡ros. 1956. gada 15. j¨±lij¨¡ iesv¨¥t¨©ts par priesteri. Ieguvis teolo?ijas bakalaura un µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s ties¨©bu doktora gr¨¡du Later¨¡na universit¨¡t¨¥. Stud¨¥jis Pontifik¨¡laj¨¡ µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s akad¨¥mij¨¡. 1960. gad¨¡ s¨¡cis str¨¡d¨¡t Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla diplom¨¡tiskaj¨¡ jom¨¡, veicot atbild¨©gus uzdevumus Lat¨©?amerikas un Eiropas valstu nunciat¨±r¨¡s. Str¨¡d¨¡jis ar¨© Vatik¨¡na valsts sekretari¨¡t¨¡. 1976. gad¨¡ P¨¡vils VI nomin¨¥ja vi?u par arhib¨©skapu un nunciju Madagaskar¨¡ un Maur¨©cij¨¡, bet J¨¡nis P¨¡vils II 1985. gada 8. janv¨¡r¨© par nunciju Turcij¨¡. 1997. gada 3. novembr¨© nomin¨¥ts par Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla ekonomisko lietu prefekt¨±ras vad¨©t¨¡ju. ?o amatu vi?? ie?¨¥ma l¨©dz 2008. gada apr¨©lim.

Kardin¨¡lu kol¨¥?ij¨¡ ir 239 kardin¨¡li, no kuriem 132 ir balssties¨©gi. No tiem 8 kardin¨¡lus ir iec¨¥lis J¨¡nis P¨¡vils II, 28 ¨C Benedikts XVI un 96 - p¨¡vests Francisks. Pa?laik vec¨¡kie kardin¨¡li ir angolietis Aleksandrs do Na?cimento (1925. gada 1. marts), horv¨¡tu izcelsmes argent¨©nietis Estanislao Estebans Karlics (1926. gada 7. febru¨¡ris) un ugandietis Emanuels Vamala (1926. gada 15. decembris), bet jaun¨¡kais ir D?ord?o Marengo, kur? dzimis 1974. gada 7. j¨±nij¨¡ Mongolij¨¡.

Kardin¨¡la Serd?o Sebastiani b¨¥ru dievkalpojums notiks tre?dien, 17. janv¨¡r¨©, plkst. 14.30 Sv¨¥t¨¡ P¨¥tera bazilik¨¡, un to vad¨©s Kardin¨¡lu kol¨¥?ijas priek?s¨¥d¨¥t¨¡js D?ovanni Batista Re kop¨¡ ar Rom¨¡ eso?ajiem kardin¨¡liem, arhib¨©skapiem un b¨©skapiem. Euharistijas svin¨©bu nosl¨¥gum¨¡ bazilik¨¡ ierad¨©sies p¨¡vests Francisks, lai veiktu "Ultima Commendatio" un "Valedictio" ritu¨¡lu.

17 janv¨¡ris 2024, 09:50