?ss ieskats Jeruzalemes Lat¨©?u rita patriarh¨¡ta v¨¥stur¨¥
Inese ?teinerte - ³Õ²¹³Ù¾±°ì¨¡²Ô²õ
T¨¡ ir cie?i savijusies ar v¨¥l sen¨¡ko un ne maz¨¡k komplic¨¥to Jeruzalemes pils¨¥tas v¨¥sturi. P¨¥c tam, kad 1270. gad¨¡ beidz¨¡s Krusta kari, Jeruzaleme l¨©dz pat XIX gadsimta vidum gan ?eogr¨¡fisku, gan politisku iemeslu d¨¥? dz¨©voja zin¨¡m¨¡ izol¨¡cij¨¡, lai ar¨© kristie?u kl¨¡tb¨±tne ?eit nekad nebija p¨¡rtr¨±kusi. L¨©dz ar tvaiko?u izgudro?anu k?uva viegl¨¡k ce?ot uz Sv¨¥to Zemi no Eiropas. Jaffas ost¨¡ aizvien bie?¨¡k iegriez¨¡s ku?i ar ¡°lat¨©?iem¡±, k¨¡ visus eiropie?us taj¨¡ laik¨¡ sauca viet¨¥jie iedz¨©vot¨¡ji. ¡°Lat¨©?u¡± kl¨¡tb¨±tne kop? Krusta kariem ?eit saglab¨¡j¨¡s, pateicoties Mazo francisk¨¡?u br¨¡?u ordenim, kuram p¨¡vests v¨¥l¨¡k uztic¨¥ja uzdevumu b¨±t par sv¨¥tvietu ¡°kustodiem¡±, jeb sargiem. No ?ejienes ir c¨¥lies ar¨© ¡°Sv¨¥t¨¡s Zemes kustodijas¡± nosaukums.
Francija pamaz¨¡m atguva protekcijas ties¨©bas p¨¡r Sv¨¥t¨¡s Zemes sv¨¥tviet¨¡m un kristie?iem, kuri dz¨©voja Osma?u imp¨¥rijas sast¨¡v¨¡. ?¨¡das ties¨©bas Francija jau XII gadsimt¨¡ bija sa?¨¥musi no Bagd¨¡des halifa Har¨±na Al Ra?ida, ta?u zaud¨¥ja t¨¡s p¨¥c Fran?u Revol¨±cijas.
L¨©dz¨¡s lat¨©?iem, ar¨© Grie?u Pareiztic¨©go µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ nostiprin¨¡ja savu kl¨¡tb¨±tni sv¨¥tviet¨¡s, kas bija aizs¨¡kusies p¨¥c Konstantinopoles kri?anas 1253. gad¨¡. Savas pras¨©bas izvirz¨©ja ar¨© Krievijas imp¨¥rija. XIX gadsimta laik¨¡ Grie?ijas un Krievijas Pareiztic¨©go µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s vienotiem sp¨¥kiem c¨©n¨©j¨¡s p¨¡r Sv¨¥t¨¡s Zemes krist¨©go sv¨¥tvietu p¨¡rvald¨©?anu.
Palest¨©nas atv¨¥r?anos pret Rietumiem ¨©pa?i veicin¨¡ja tr¨©s XIX gadsimta notikumi. Pirm¨¡ bija Napoleona kampa?a S¨©rij¨¡ 1799. gad¨¡. Neraugoties uz milit¨¡ro izg¨¡?anos, t¨¡ sekm¨¥ja Eiropas lielvaru v¨¥lmi pak?aut Palest¨©nu. Otrais notikums bija ??iptes ambicioz¨¡ vicekara?a Mohammeda Ali iebrukums, kas ?o re?ionu pav¨¥ra Rietumu ietekmei. Rad¨¡s iesp¨¥ja nodibin¨¡t Krist¨©g¨¡s mision¨¡ru biedr¨©bas un izbeigt diskrimin¨¡ciju pret tiem, kas nebija musulma?i. Visbeidzot, tre?ais bija Krimas kar? no 1853. l¨©dz 56. gadam. Tas beidz¨¡s ar Par¨©zes vieno?anos 1856. gad¨¡ un Krievijas sak¨¡vi, atst¨¡jot neatrisin¨¡tu jaut¨¡jumu par pretend¨¥?anu uz sv¨¥tviet¨¡m.
Jeruzalem¨¥ bija pirmais ¡°episkop¨¡lais¡± s¨¥deklis krist¨©g¨¡s pasaules v¨¥stur¨¥. T¨¡s pirmais b¨©skaps bija apustulis, sv¨¥tais J¨¥kabs Jaun¨¡kais. Par patriarh¨¡ta s¨¥dekli Jeruzaleme k?uva tikai 451. gad¨¡ kop¨¡ ar Konstantinopoli. Kop? t¨¡ laika Jeruzalem¨¥ cits p¨¥c cita nomain¨©j¨¡s daudzi patriarhi l¨©dz pat Krusta karu perioda beig¨¡m (1099-1291), kad pret¨¥ji p¨¡vesta Urb¨¡na II gribai, krusta karot¨¡ji iev¨¥l¨¥ja lat¨©?u rita patriarhu gan grie?iem, gan lat¨©?iem. ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ v¨¥l¨¥j¨¡s, lai tiktu respekt¨¥ta grie?u patriarha autorit¨¡te. Patriarh¨¡l¨¡ s¨¥dek?a latiniz¨¡ciju lat¨©?i uzskat¨©ja par le?it¨©mu, ta?u grie?i, kuru patriarhs dev¨¡s trimd¨¡, to neatzina.
P¨¥c krusta karu beig¨¡m Jeruzalem¨¥ vairs nebija neviena patriarha. Ideju par sen¨¡ patriarh¨¡ta restaur¨¡ciju s¨¡ka att¨©st¨©t Propaganda Fide kongreg¨¡cija, kura kop? savas dibin¨¡?anas XVII gadsimt¨¡ lielu uzman¨©bu velt¨©ja Tuvajiem Austrumiem. Ta?u t¨¡s centienus nelabv¨¥l¨©gi ietekm¨¥ja Fran?u Revol¨±cija un t¨¡s sekas It¨¡lij¨¡. Tikai XIX gadsimta s¨¡kum¨¡ Propaganda Fide s¨¡ka pielietot jaunas mision¨¡ras metodes ar reli?isko orde?u darb¨©bu, viet¨¥j¨¡ kl¨¥ra form¨¡ciju, skolu dibin¨¡?anu utt. Tas viss k?uva iesp¨¥jams, pateicoties kristie?iem pie??irtajiem atvieglojumiem, s¨¡kum¨¡ no ??iptes autorit¨¡t¨¥m un v¨¥l¨¡k no Osma?u imp¨¥rijas.
Propaganda Fide nol¨¥ma atjaunot Lat¨©?u patriarh¨¡tu, redzot Krievijas Pareiztic¨©g¨¡s µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹s un protestantu mision¨¡ru pan¨¡kumus Sv¨¥taj¨¡ Zem¨¥. Diem?¨¥l, francisk¨¡?u un Francijas izr¨¡d¨©t¨¡ preto?an¨¡s un p¨¡vesta Gregora XVI pontifik¨¡ta v¨¡jums ?o jaut¨¡jumu lika atlikt uz v¨¥l¨¡ku laiku. Projekts tika izskat¨©ts, s¨¡koties p¨¡vesta Pija IX pontifik¨¡tam 1847. gad¨¡. To ¨©stenot ?¨¡va labv¨¥l¨©gu notikumu att¨©st¨©ba. Osma?u imp¨¥rija, v¨¥loties atbr¨©voties no Rietumvalstu iejauk?an¨¡s sav¨¡s liet¨¡s, uz Romu nos¨±t¨©ja s¨±tni Hebibu Effendi, kur? Sv¨¥tajam Kr¨¥slam pied¨¡v¨¡ja tie?u vieno?anos par kristie?u protekciju. ±Ê¨¡±¹±ð²õ³Ù²õ Pijs IX labpr¨¡t deva savu piekri?anu, v¨¥l jo vair¨¡k t¨¡p¨¥c, ka vi?am jau bija padom¨¡ pla?i pl¨¡ni attiec¨©b¨¡ uz Sv¨¥t¨¡s Zemes kristie?iem un Austrumu Bazn¨©c¨¡m. Turkl¨¡t, ar¨© vi?? v¨¥l¨¥j¨¡s nostiprin¨¡t Sv¨¥t¨¡ Kr¨¥sla autonomiju iepretim Eiropas lielvar¨¡m.
Propaganda Fide kongreg¨¡cija ats¨¡ka str¨¡d¨¡t pie jaut¨¡jumiem, kas saist¨©ti ar Lat¨©?u patriarh¨¡ta atjauno?anu. Dokumentus sagatavoja ang?u kardin¨¡ls ?¨¡rlzs Ektons (Charles Acton). Vi?? uzskait¨©ja da?¨¡dus iemeslus lat¨©?u rita diec¨¥zes nodibin¨¡?anai Jeruzalem¨¥ un izc¨¥la jaut¨¡jumus, kas saist¨©ti ar t¨¡s atjauno?anu, t¨¡dus, ka jaun¨¡ b¨©skapa tituls, diec¨¥zes robe?as, resursi utt. P¨¥c tam, ka Propaganda Fide defin¨¥ja ?os aspektus, p¨¡vests ar Apustulisk¨¡s v¨¥stules ¡°Nulla celebrior¡± starpniec¨©bu 1847. gada 23. j¨±lij¨¡ pasaulei pazi?oja par sekm¨©gu Jeruzalemes Lat¨©?u patriarh¨¡ta restaur¨¡ciju. T¨¡ pa?a gada 4. oktobr¨© vi?? nomin¨¥ja jauno patriarhu.
Patriarhs D?uzepe Valerga ir dzimis 1813. gad¨¡ pietic¨©g¨¡ ?imen¨¥ Loano pils¨¥t¨¡ It¨¡lij¨¡. Vi?? m¨¡c¨©j¨¡s Albengas Gar¨©gaj¨¡ semin¨¡r¨¡, v¨¥l¨¡k stud¨¥ja Rom¨¡, kur ieguva doktora gr¨¡du ties¨©b¨¡s un teolo?ij¨¡, k¨¡ ar¨© labas zin¨¡?anas vair¨¡k¨¡s Austrumzemju valod¨¡s. 1836. gad¨¡ vi?? s¨¡ka str¨¡d¨¡t jau daudzk¨¡rt piemin¨¥taj¨¡ Propaganda Fide. ?eit vi?? izc¨¥l¨¡s ar lielisku prasmi. K?uvis par Alepo apustulisk¨¡ vik¨¡ra pal¨©gu, no 1842. l¨©dz 1847. gadam vi?? kalpoja Mosul¨¡, kur pal¨©dz¨¥ja dominik¨¡?iem atgriezties sav¨¡ misij¨¡. Valergas apustulisk¨¡ dedz¨©ba, vi?a drosme situ¨¡cij¨¡s, kuras vair¨¡kk¨¡rt var¨¥ja beigties ar n¨¡vi, vi?a akad¨¥miskais darbs, taj¨¡ skait¨¡ kaldie?u-it¨¡?u v¨¡rdn¨©cas sast¨¡d¨©?ana, liecin¨¡ja par parauga cien¨©gu mision¨¡ru. 1847. gad¨¡ 34 gadus vecais D?uzepe Valerga tika aicin¨¡ts ierasties Rom¨¡, kur p¨¡vests Pijs IX vi?u konsakr¨¥ja par Jeruzalemes Lat¨©?u patriarhu.
1848. gada janv¨¡r¨© jaunais patriarhs ierad¨¡s Jeruzalem¨¥, kur tika pie?emts ar lielu entuziasmu. Vi?? t¨±l¨©t ?¨¥r¨¡s pie viet¨¥j¨¡ kl¨¥ra sagatavo?anas, izstr¨¡d¨¡ja misiju t¨©klu Palest¨©n¨¡ un nodro?in¨¡ja ekonomisko atbalstu no Eiropas. Saskaroties ar daudz¨¡m gr¨±t¨©b¨¡m, kas rad¨¡s ar viet¨¥j¨¡m politiskaj¨¡m un reli?iskaj¨¡m autorit¨¡t¨¥m, patriarhs Valerga vienm¨¥r palika uztic¨©gs savai lomai. 10 gadus v¨¥l¨¡k Sv¨¥tais Kr¨¥sls uztic¨¥ja vi?am papildus pien¨¡kumus, nomin¨¥jot vi?u par apustulisko deleg¨¡tu S¨©rij¨¡ un Lib¨¡n¨¡. Tad ¡°Pija IX lab¨¡ roka¡±, k¨¡ vi?u sauca laikabiedri, tika aicin¨¡ts piedal¨©ties Vatik¨¡na I koncil¨¡, lai atbalst¨©tu p¨¡vestu jaut¨¡jum¨¡ par nemald¨©bu. Koncilam beidzoties, patriarhs D?uzepe Valerga nomira no drud?a, ar ko bija infic¨¥jies misij¨¡. Uzzinot par vi?a n¨¡vi, p¨¡vests Pijs IX izsauc¨¡s: ¡°Valergu aizst¨¡t nav iesp¨¥jams!¡±
Viena no arhib¨©skapa Valergas iniciat¨©v¨¡m bija atjaunot Jeruzalemes Sv¨¥t¨¡ Kapa bru?inieku ordeni. Ieradies Sv¨¥taj¨¡ Zem¨¥, vi?? labi iepazina ?o seno ordeni, kur? vi?am bija uztic¨¥ts k¨¡ Lat¨©?u patriarham. Beidzoties Krusta kariem, francisk¨¡?i bija tie, kuri kalpoja pie Sv¨¥t¨¡ Kapa un uz?¨¥ma sv¨¥tce?niekus. Da?i no tiem bija ieradu?ies Jeruzalem¨¥, lai k?¨±tu par Kristus kapa bru?iniekiem. Iet¨¥rp?anu bru?inieku t¨¥rp¨¡ s¨¡kum¨¡ var¨¥ja izdar¨©t laju k¨¡rtas bru?inieks, bet v¨¥l¨¡k p¨¡vests to uztic¨¥ja Sv¨¥t¨¡s Zemes kustodiem ¨C francisk¨¡?iem, kuri pa?i bija pier¨¡d¨©ju?i, ka ir bezbail¨©gi sv¨¥tce?nieki, non¨¡kot ?eit caur ekstrem¨¡liem p¨¡rbaud¨©jumiem. V¨¥sturnieks Alfonss Duprons v¨¥st¨© par ¡°diezgan vientu?u ritu, ko µþ²¹³ú²Ô¨©³¦²¹ Austrumos pie?¨¥ma gandr¨©z pret pa?as gribu, atz¨©stot da?u izol¨¥tu klejot¨¡ju pan¨¡kumus, kuri bija izdz¨©voju?i Krusta karot¨¡ju kampa?¨¡s¡±.
Sv¨¥t¨¡s Zemes kustods un vi?a sekot¨¡ji bru?inieku iet¨¥rp?anas ceremoniju veica no 1500. l¨©dz 1848. gadam, ?aj¨¡ laik¨¡ iet¨¥rpjot 1835 bru?iniekus. Patriarhs Valerga nekav¨¥joties apzin¨¡j¨¡s ?¨© sen¨¡ orde?a lietder¨©bu un deva tam jaunu uzdevumu, proti, materi¨¡li un gar¨©gi atbalst¨©t tikko atjaunoto Lat¨©?u patriarh¨¡tu.
1868. gad¨¡ ar Apustulisko v¨¥stuli ¡°Cum multa sapienter¡± p¨¡vests Pijs IX ofici¨¡li atjaunoja Jeruzalemes Sv¨¥t¨¡ Kapa Bru?inieku ordeni. Bija pag¨¡ju?i 20 gadi, kop? to bija ieteicis patriarhs Valerga. ?is ilgais laiks liecina par piesardz¨©bu, ko atjauno?anas jaut¨¡jum¨¡ izr¨¡d¨©ja p¨¡vests un Sv¨¥tais Kr¨¥sls. Jeruzalemes Sv¨¥t¨¡ Kapa Bru?inieku ordenis darbojas joproj¨¡m, ir uztic¨©gs savai misijai un turpina atbalst¨©t Sv¨¥t¨¡s Zemes Lat¨©?u patriarh¨¡ta kl¨¥ru, semin¨¡ru, reli?isko instit¨±tu m¨¡jas, skolas un citas aktivit¨¡tes. Orde?a pieder¨©gie ir izkais¨©ti vis¨¡ pasaul¨¥ un kop? 2014. gada 29. novembra tas ir p¨¡rst¨¡v¨¥ts ar¨© Latvij¨¡.
Apskatu p¨¥c Jeruzalemes Lat¨©?u rita patriarh¨¡ta m¨¡jaslap¨¡ pieejam¨¡s inform¨¡cijas sagatavoja Inese ?teinerte
